Labi būt biroju telpu nomniekam 2026. gada vasarā

Kopumā komercīpašumu tirgū makroekonomiskā vide kļūst labvēlīgāka, un redzama pakāpeniska atveseļošanās – atjaunojas privātais patēriņš, aug algas, un pakāpeniski aktivizējas kreditēšana. Vienlaikus investīciju aktivitāti joprojām ierobežo ģeopolitiskā nenoteiktība un uzņēmumu piesardzība, tāpēc strauja izaugsme tuvākajā laikā nav gaidāma. Investoru prasītais ienesīgums biroju segmentā šobrīd ir aptuveni 7%, bet industriālajā un mazumtirdzniecības segmentā – ap 8%.

Pēdējos gados Rīgā ekspluatācijā nodots ievērojams jaunu, augstas klases biroju kvadrātmetru apjoms, savukārt lielu, finansiāli spēcīgu nomnieku, kas meklē plašas augstākās klases telpas, Latvijā ir samērā maz. Papildu spiedienu rada hibrīddarba modeļa nostiprināšanās, kas mazina uzņēmumu vajadzību pēc lielas platības telpām. Rezultātā tie paši nomnieki bieži vien tikai pārvietojas no vienas ēkas uz otru – no vecākām telpām uz jaunākām vai no lielākām uz mazākām. Rīgā nomnieks var atļauties būt prasīgāks. Lai piesaistītu klientus, attīstītājiem nākas piedāvāt izdevīgākus nosacījumus, elastīgus plānojumus un vairāk ieguldīt telpu apdarē.

“Lielā piedāvājuma dēļ tirgu šobrīd neapšaubāmi var saukt par nomnieku tirgu – ir gana daudz piedāvājumu, no kā izvēlēties atbilstošāko ar vēlamajiem nosacījumiem,” norāda Anda Locāne, “Latio” nekustamā īpašuma darījumu vadītāja.

Kā secināts “Latio” pārskatā, nomnieki no īpašniekiem arvien biežāk sagaida atlaides un citus “labumus”, savukārt tie īpašnieki, kas gatavi pielāgot telpas konkrētam nomniekam un piekāpties, ilgtermiņā iegūst lojālus klientus. Tirgū darbojas vairāki risinājumi: lielas platības tiek sadalītas mazākos kabinetos (telpas 50–130 m² platībā atrod īrniekus ātrāk nekā 400–800 m²), ēkām tiek mainīts lietošanas veids, reģistrējot tās ar ārstniecības vai izglītības iestāžu telpu kodu, kas paātrina to iznomāšanu, bet grūtāk iznomājamas telpas tiek pārveidotas mājokļos.

Vairāki lielie nomnieki, mainot biroja atrašanās vietu, pamet telpas, kurām atrast jaunu līdzvērtīgu nomnieku ir grūti. Tas ilgtermiņā arī maina izpratni par to, kā komercplatības tiek attīstītas un pārvaldītas.

“Veiksmīgākie komerctelpu īpašnieki šobrīd ir tie, kas ir visatvērtākie līdz šim nebijušām idejām un gatavi meklēt risinājumus,” uzsver Anda Locāne. Kā skaidrots pārskatā, izpratne par biroju kā darba telpu ir mainījusies, un tā vienlaikus ir gan iespēja, gan izaicinājums. Viens no ceļiem, kā piesaistīt jaunus telpu iemītniekus, ir starptautiskie uzņēmumi, jaunienācēji Latvijā, kas izvēlas savu Baltijas mītnesvietu starp trim valstīm. Latvijai ir, ko piedāvāt gan cenas, gan kvalitātes ziņā.

Šādos apstākļos pieaug pieredzējuša starpnieka nozīme. “Latio” konsultē abas puses: palīdz nomniekiem atrast piemērotākos nosacījumus, bet īpašniekiem un attīstītājiem piesaistīt nomniekus un aizpildīt jaunās platības.

Jaunajā pārskatā apkopotas aktuālās nomas un pārdošanas cenas visos komercīpašumu segmentos.

A klases biroju noma centrā sasniedz 22 EUR/m² mēnesī, savukārt C klases telpas mazāk pieprasītās vietās izīrējamas jau no 5 EUR/m² – atrašanās vieta un ēkas klase var četrkāršot cenu.