Ar atsevišķiem veiksmes stāstiem nepietiek – Baltijas valstīm vajag vienotu kapitāla tirgu

Baltijas valstu kapitāla tirgus pēdējos gados ir panācis redzamu progresu. Obligāciju emisiju apjoms sasniedzis rekordaugstu līmeni. Pieaug privāto investoru aktivitāte, un Baltijas valstu vērtspapīri kļūst arvien pieejamāki starptautiskajiem investoriem. Taču progress atsevišķos tirgus segmentos vēl nenozīmē, ka mums ir pilnvērtīgi funkcionējošs reģionālais kapitāla tirgus. Mēs esam trīs nelielas ekonomikas, un sadrumstalotība mums izmaksā daudz dārgāk nekā lielākām valstīm. Ja vēlamies piesaistīt vairāk starptautiskā kapitāla un vietējiem uzņēmumiem nodrošināt plašākas finansējuma iespējas, Baltijas reģionam jādarbojas kā vienotam tirgum. Turklāt Baltijas valstu kapitāla tirgus integrācija nav abstrakts politikas mērķis, tas ir konkurētspējas jautājums.

Pēdējo gadu dinamika apliecina Baltijas kapitāla tirgus potenciālu. 2025. gadā Baltijas uzņēmumi emitēja obligācijas 6,68 miljardu eiro apmērā, kas ir aptuveni divreiz vairāk nekā gadu iepriekš. Arvien vairāk uzņēmumu kapitāla tirgu izmanto kā pilnvērtīgu finansējuma avotu. Savukārt investori kļūst arvien labāk pazīstami ar Baltijas emitentiem.

Kapitāla tirgus attīstība nav saistīta tikai ar institucionālajiem investoriem un lieliem uzņēmumiem. Liela nozīme ir arī mājsaimniecību iesaistei. Eiropas mājsaimniecības joprojām ievērojami lielāku daļu naudas glabā skaidrā un noguldījumos nekā ASV iedzīvotāji. Arī Baltijas valstīs situācija nav vienāda, piemēram, Igaunijā ir izveidojusies daudz spēcīgāka tiešo ieguldījumu kultūra, kamēr Latvijā un Lietuvā iedzīvotāji joprojām ir piesardzīgāki.

Mērķim nevajadzētu būt mudināt cilvēkus pārorientēties no noguldījumiem uz īstermiņa spekulatīvu tirdzniecību. Daudz svarīgāk ir panākt, lai ilgtermiņa investēšana kļūtu par ierastu finanšu labklājības sastāvdaļu. Taču tam nepieciešama vienkārša piekļuve investīciju iespējām, skaidra cenu politika, saprotami produkti un uzticēšanās tirgum.

Šajā procesā būtiska loma ir bankām. Baltijas valstīs tās ir viens no galvenajiem uzticības un arī atbilstošu pakalpojumu kanāliem, caur kuriem iedzīvotāji piekļūst kapitāla tirgiem. Piemēram, daudziem klientiem pirmā investēšanas pieredze būs tajā pašā digitālajā vidē, kuru viņi jau ikdienā izmanto saviem banku pakalpojumiem.

Baltijas reģionam ir visi priekšnoteikumi, lai izveidotu spēcīgu un starptautiski konkurētspējīgu kapitāla tirgu, kur priekšplānā ir talants, digitālās iespējas un pieredzējušas institūcijas. Nākamais attīstības posms ir daudz praktiskāks – mazināt nevajadzīgās atšķirības starp valstīm jomās, kur nepieciešams reģionāls mērogs, padarīt nodokļu un regulatīvo vidi prognozējamāku, kā arī nodrošināt, lai Eiropas regulējums efektīvi darbotos arī mūsu tirgu mērogā.

Ja spēsim samazināt sadrumstalotību, uzlabot regulatīvās un nodokļu vides prognozējamību un efektīvāk novirzīt mājsaimniecību uzkrājumus produktīvās investīcijās, Baltijas reģions var kļūt par ievērojami pievilcīgāku galamērķi ilgtermiņa kapitālam.