Nodokļi un izejvielu tirgi gādās lētāku ēdienu

Patēriņa cenu izmaiņu aina aizvadītajos 12 mēnešos ir kā Valda Kalnrozes glezna – neuzkrītošos toņos zīmēta ainava, kurā ir viens spilgts krāsu punktiņš. Laikā kopš pērnā jūnija mēneša inflācija gandrīz visu laiku bijusi mērena, visbiežāk mazāka, nekā mēdz būt attiecīgajā laikā. Jaunākajos datos jeb jūnijā patēriņa cenu dinamika bija tik neizteiksmīga, cik vien tā var būt, cenu līmenim attiecībā pret maiju nemainoties. Spilgtais “izlēcējs” ir šī gada marts, par kuru mēs turpinām maksāt ar mēreni paaugstinātu gada inflāciju, kas jūnijā bija 3,4 %. Tā būs paaugstināta līdz nākamajam martam, pēc tam mēs varētu atgriezties pie cenu kāpuma par apmēram 2 %, kāds tas būtu šobrīd, ja vien nebūtu notikusi Hormuza šauruma slēgšana. Ar nebeidzamo piebildi – ja pasaule nesagādās jaunus pārsteigumus. Domājams, ka šobrīd, jūlijā, gada inflācija ir zem 3 %, apmēram 3 % līmenī tā varētu būt līdz oktobrim, mēreni pieaugot gadu mijā.

Pārtikas plauktos jau trešo mēnesi pēc kārtas ir deflācija, jūnijā cenas pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem pazeminājās par 0,9 %. Jūlijā deflācija kļūs vēl lielāka, to noteiks gan nodokļu samazināšana, gan izejvielu tirgi. Provizoriski vērtējot, pārtikas cenu kritums gada griezumā dažus mēnešus varētu būt 2-3 %. To varētu saukt par patīkamu sīkumu, jo cenas vienalga būs gandrīz par 50 % augstākas nekā pirms pieciem gadiem. Te ir svarīgi piebilst, ka pārtikas pirktspēja (cenu un vidējo algu attiecība) ir gandrīz tieši tāda pati kā pirms pieciem gadiem.

Domājams, ka sākotnējā PVN samazināšanas ietekme tās skartajiem produktiem būs diezgan precīza, jo šim jautājumam ir pievērsta liela sabiedrības uzmanība. Pēc tam jau neviens vairs nevarēs precīzi pateikt, kādas cenas būtu bijušas ar iepriekšējo PVN, un uzmanību novērsīs kas cits. Baltijas valstu augļu un dārzeņu cenu salīdzinājumi rāda, ka kaut kāda ilglaicīga ietekme samazinātajam PVN ir. Skaidrs ir arī tas, ka patērētājiem kopumā ieguvuma nav, jo visi patērētāji ir arī nodokļu maksātāji, tāpēc šis samazinājums viņiem ir jākompensē caur zemākiem nodokļiem vai mazāku valsts pakalpojumu apjomu. Nodokļu samazināšana pārtikai ir viegli izdevīga cilvēkiem ar zemākiem, bet viegli neizdevīga – cilvēkiem ar augstākiem ienākumiem, bet nevienam tā nevar labklājību ietekmēt nozīmīgi.

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) indekss aizvadītā gada laikā ir bijis praktiski nemainīgs. Latvijā izejvielu cenu ietekme tomēr drīzāk ir cenas samazinoša, ko nosaka patēriņa struktūra, kurā ir daudz piena produktu, kas aizvadītā gada laikā biržās kļuvuši lētāki. FAO piena produktu indekss jūnijā bija par 24,5% zemāks nekā pirms gada, bet graudu un gaļas indeksi attiecīgi par 2,7% un 4% augstāki.

Diezgan labvēlīga aina tuvākajos mēnešos zīmējas citās pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu cenu zīmēs. Jūlijā var cerēt uz vidējās degvielas cenas turpināšanos. Naftas un gāzes cenu kritums atceļ trauksmi par iespējamo apkures cenu sadārdzināšanos, jebkādas pārmaiņas būs mērenas. Dabasgāzes cenās mājsaimniecībām (+16,6%) tieši šobrīd ģeopolitiskā komponente ir redzama, bet tā pakāpeniski izzudīs. Var cerēt uz cietā kurināmā cenu kritumu gada otrajā pusē tāpēc, ka pavasarī un vasaras sākumā pārdošanas apjomi ir bijuši neparasti lieli, patērētājiem pērkot drošības sajūtu pēc aizvadītās ziemas pārdzīvojumiem.

Cenas turpinās diezgan strauji augt visam, kas dara dzīvi skaistu. Piemēram, viesnīcas un restorāni jūnijā maksāja par 7,9% vairāk nekā pirms gada. Dārgāka turpinās kļūt atpūta, personiskā aprūpe, citi pakalpojumi, kas prasa lielu Latvijas iedzīvotāju laika ieguldījumu. Taču kopumā mēneša inflācijas datos turpināsies martā īslaicīgi pārtrauktā pelēcība, vien jūlijs varētu būt patīkams izņēmums.