Latvijas iedzīvotāji mājoklim gatavi tērēt vismazāk Baltijā, Igaunijā biežāk apsver dārgākus īpašumus

Tas nozīmē, ka kopumā 66% Latvijas iedzīvotāju savu nākamo mājokli redz cenu kategorijā līdz 100 000 eiro. Igaunijā un Lietuvā šādu respondentu ir gandrīz uz pusi mazāk – attiecīgi 35% un 32%.

Vienlaikus īpašumus, kuru cena pārsniedz 150 000 eiro, apsvērtu 16% Latvijas iedzīvotāju, 33% Lietuvas iedzīvotāju un 44% Igaunijas iedzīvotāju.

Īpaši izceļas Igaunija, kur 9% respondentu būtu gatavi maksāt vairāk nekā 300 000 eiro par mājokli. Lietuvā tādu ir 4%, bet Latvijā – tikai 3%.

"Lai gan konkrēti plāni tuvāko trīs gadu laikā mainīt mājokli ir tikai aptuveni piektdaļai Baltijas valstu iedzīvotāju – 18% Latvijā, 20% Lietuvā un 20% Igaunijā – vēlme pēc cita mājokļa ir daudz plašāka. Kopumā mājokli vēlētos vai jau plāno mainīt 43% Latvijas, 33% Lietuvas un 38% Igaunijas iedzīvotāju. Tas liecina, ka interese par mājokļa maiņu ir būtiski lielāka par reālo aktivitāti tirgū. Daži savu ieceri pagaidām atliek, jo viņus attur augstās mājokļu cenas, piesardzība uzņemties ilgtermiņa kredītsaistības, kā arī ģeopolitiskā situācija, kas mudina rūpīgāk izvērtēt lielus finanšu lēmumus," norāda SEB bankas Mājokļu finansēšanas nodaļas vadītājs Māris Opincāns.

Baltijas valstīs atšķiras ne tikai summa, ko cilvēki būtu gatavi maksāt par jauno mājokli, bet arī pieņemamais ikmēneša kredīta maksājums.

Latvijā 59% respondentu norāda, ka būtu gatavi maksāt ne vairāk kā 400 eiro mēnesī, savukārt vēl 26% par pieņemamu uzskata maksājumu no 400 līdz 600 eiro.

Tikmēr Igaunijā situācija ir citāda. Tur tikai 26% potenciālo kredītņēmēju būtu gatavi maksāt līdz 400 eiro mēnesī un vēl 26% – no 400 līdz 600 eiro. Gandrīz katrs trešais (29%) ir gatavs maksāt vairāk nekā 800 eiro mēnesī un puse no viņiem – vairāk nekā 1000 eiro.