Seniori kļūs par vienu no galvenajiem Latvijas ekonomikas balstiem

Kā uzsver SEB Life and Pension Baltic SE valdes priekšsēdētājs Arnolds Čulkstēns, nākotnes pensijas apmēru tiešā veidā ietekmēs šodien pieņemtie lēmumi darba tirgū. "Pensiju 1. un 2. līmenis balstās uz sociālajām iemaksām, taču Latvijā aptuveni trešdaļa nodarbināto sociālās iemaksas veic no minimālās algas vai neveic vispār. Vēl daļai šīs iemaksas ir nepilnīgas, un tikai 60–70% strādājošo ir veikuši kaut vienu sociālo iemaksu pēdējā gada laikā."

Pēc eksperta vērtējuma, katra neveiktā sociālā iemaksa šodien ir tiešs mīnuss cilvēka nākotnes pensijai – tie ir desmiti vai pat simti eiro mazāk katru mēnesi pēc pensionēšanās.

Pirmkārt, ir svarīgi saprast, ka pensijas kapitāls būs nepieciešams tikai pensijas vecumā, tāpēc vecumam atbilstoša ieguldījumu stratēģija ir izšķiroša. "Redzam, ka aptuveni 35% pensiju 2. līmeņa dalībnieku joprojām atrodas savam vecumam neatbilstošos plānos. Tādējādi liela daļa cilvēku līdz vismaz 55 gadu vecumam neiegulda 100% akciju fondos, kas ilgtermiņā var būtiski – līdz pat 50% – samazināt potenciālo uzkrājuma ienesīgumu," komentē A. Čulkstēns.

Otrkārt, ir svarīgi krāt regulāri un atbilstoši saviem ienākumiem. Pensiju 2. līmenī šo disciplīnu automātiski nodrošina sociālās iemaksas, savukārt, krājot patstāvīgi, pensiju vajadzētu uztvert kā regulāru ikmēneša maksājumu, nevis ieguldīt tikai tad, kad paliek brīvi līdzekļi. Tieši regulāra uzkrāšana palīdz izvairīties no impulsīviem lēmumiem tirgus svārstību laikā. Turklāt ilgtermiņā konsekventa uzkrāšana tirgus krīžu laikā ļauj nopelnīt līdz pat 20–30% vairāk, nekā krājot neregulāri.

Pietiekamai pensijai nākotnē būs svarīgi visi trīs pensiju līmeņi, jo demogrāfiskās tendences rāda, ka ar pensiju 1. līmeni vien nepietiks, lai saglabātu līdzšinējo ienākumu apmēru pēc darba gaitām.

Čulkstēns brīdina, ka priekšlaicīga uzkrājuma izņemšana var radīt nopietnas sekas. "Pensiju 2. līmenis ir veidots ar mērķi nodrošināt ienākumus vecumdienās. Izņemot šo kapitālu, nākotnes pensija varētu būt pat par 30% zemāka. Savukārt, ja cilvēks neveido papildu uzkrājumus pensiju 3. līmenī, ienākumi pensijas vecumā varētu samazināties pat uz pusi un veidot aptuveni 20% no pirms pensijas algas. Vienlaikus tas nozīmētu lielāku slogu valsts budžetam, jo pieaugtu to cilvēku skaits, kuri vecumdienās paļautos uz valsts atbalstu. "