Eksporta nozarēs labs gada sākums

Sāk piepildīties iepriekš izteiktais minējums, ka vājums apstrādes rūpniecībā gada sākumā bija saistīts ar laika apstākļiem un to ietekmi uz celtniecību, nopelniem bagātu mūsu ražotāju klientu. Ražošanas kāpums paātrinājās no 1,0% 1.ceturksnī līdz 6,8% aprīlī. Pārtikas rūpniecības kāpums piebremzējās līdz 3,5%, apsīkstot iepriekš veikto investīciju efektam (taču turpinājums sekos!), turpretim ar celtniecību saistītajās kokapstrādē (aprīlī kāpums par 1,6%), gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (+14,5%), nemetālisko minerālu ražošanā (8,3%) situācija strauji uzlabojās.

Salīdzinājumā ar martu apstrādes rūpniecībā bija kāpums par 2,5%, tas ir daudz vienam mēnesim. To galvenokārt noteica vieglā rūpniecība, minerālu ražošana, kā arī mašīnbūves un elektronikas nozares. Metālapstrādē pret martu liels kritums, bet gada griezumā visas ar metāliem saistītās nozares darbojušās ļoti sekmīgi un tā jau apmēram gadu. Tam ir populārs “dežūrskaidrojums”, kas saistīts ar militāro investīciju ietekmi, kurā ir liela daļa patiesības. Latviju mēdz dēvēt par dronu lielvalsti, var teikt, ka esam dažādu duālā pielietojuma preču lielvalsts. Mūsu plašas pielietojamības prasmes veicina ne tikai dronu, bet arī sakaru līdzekļu ražošanas attīstību. Pielietojums militārajā sfērā ir arī specializēto apģērbu un ilgi uzglabājamās pārtikas ražošanas tradīcijām.

Apstrādes rūpniecība ir lielākā eksporta nozare, taču ir arī citas. Šodien Latvijas Banka publicēja pakalpojumu eksporta datus 1. ceturksnī. Kopējais rezultāts labs bet izcils – pieaugums par 7,1%. Taču iezīmējas liels kontrasts starp Rīgu un pārējo Latviju. Intelektuālo pakalpojumu eksports gada griezumā auga par 16,6%, tai skaitā IT pakalpojumu eksports par 0,7%, biznesa pakalpojumu eksports par 27,5%, bet finanšu pakalpojumu – par 31,6%. Šīs trīs jomas gandrīz pilnībā ir Rīgas un tās tuvākās apkārtnes ekonomikas specializācija. Tūrisms gada sākumā auga par 1,5%, bet transporta pakalpojumu eksports samazinājās par 10,5%, tai skaitā dzelzceļa transporta – par 16,7%. Šī nozare pagaidām vēl ir nozīmīgs darba devējs ārpus Rīgas, bet šobrīd to lielā mērā uztur valsts subsīdijas.

Kas gaida mūsu eksporta nozares turpmākajos mēnešos?

Nākotnē vērstajos rūpniecības aptauju indeksos nav nekāda tāda, kas ļautu izlobīt kādu pārliecinošu tendenču izmaiņu prognozi. Ražošanas izmaiņu prognozes pozitīvas, bet pavisam nedaudz zem vēsturiski vidējā līmeņa. Savukārt pasūtījumu vērtējums ir apmēram tikpat virs normas. Uzņēmumi joprojām plāno palielināt darbinieku skaitu, bet arī nedaudz. Var paturēt prātā šādu niansi - situācijā, kad īsā laikā iedarbinātas vairākas rūpnīcas un rūpnīcu paplašinājumi, dažiem uzņēmumiem var būt nozīmīga ietekme uz ražošanas apjomu, aptauju rezultāti tādā brīdī var būt ļoti aptuveni.

Runājot par situāciju pasaulē, šī gada lielā galvassāpe – Hormuzas šauruma slēgšana turpinās. Visu laiku pienāk ziņas par iesaistīto pušu centieniem panākt mieru, bet tā izredzes joprojām ir nenoteiktas. Enerģijas tirgi ir daudz mierīgāki nekā konflikta sākumā, bet ir jāpatur prātā pasaules ekonomiku satricinošu cenu kāpumu riski.

Arī kopējais rūpniecības sniegums aprīlī bija labs (+7,0%), jo šajā mēnesī vēl stiprs kāpums bija enerģētikā, +12,1%. Šajā nozarē gan tas neturpināsies, lielā mērā tāpēc, ka dabas apstākļi šogad ir ļoti nelabvēlīgi hidroelektrostaciju darbībai, salīdzinot ar pērno gadu.