ASV inflācija sarūk, taču naftas cenas atkal rada riskus

Vienlaikus jūlijā izjuka trauslais pamiers starp ASV un Irānu, un traucējumi kuģošanā Hormuza šaurumā veicināja jaunu naftas cenu kāpumu. Tas var radīt atkārtotu spiedienu uz inflāciju ASV. Analītiķi gan ir pazeminājuši šā gada inflācijas prognozes, paredzot, ka vidējā inflācija 2026. gadā sasniegs 3,4 %, bet līdz nākamā gada vidum samazināsies līdz aptuveni 2,1–2,2 %.

ASV ekonomiskās aktivitātes rādītāji jūnijā saglabājās salīdzinoši noturīgi Mazumtirdzniecības apgrozījums nominālajā izteiksmē, neietverot automobiļus un degvielu, mēneša griezumā pieauga par 0,4 %, tādējādi uzrādot jau sesto pieaugumu pēc kārtas. Tirdzniecības kāpumu galvenokārt veicināja patēriņa pieaugums interneta veikalos. Gada griezumā mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 5,7 % lielāks nekā pirms gada.

Tikmēr ASV apstrādes rūpniecības izlaide jūnijā saglabājās nemainīga pēc neliela 0,1 % pieauguma maijā un spēcīgākas izaugsmes iepriekšējos trīs mēnešos. Savukārt ieguves rūpniecības izlaide mēneša laikā palielinājās par 0,4 %. Naftas ieguves apjomi ASV turpināja mēreni pieaugt un jūlija pirmajā pusē pietuvojās 13,9 miljoniem barelu dienā. Kopš maija vairs nesamazinājās arī aktīvo naftas urbumu skaits, un pēdējā laikā tas pat uzrādījis augšupejošu tendenci. Kopumā jūnijā gan ASV rūpniecības sektora izlaide, gan apstrādes rūpniecības izlaide bija par 1,1 % lielāka nekā pirms gada.

Eirozonas ražošanas izlaide maijā samazinājās pirmo reizi četru mēnešu laikā Eirozonā mēneša griezumā produkcijas apjoms saruka par 0,4 %, un vairāk nekā pusē eirozonas valstu tika reģistrēts izlaides kritums. Vienlaikus starp lielākajām eirozonas ekonomikām pozitīvus rezultātus maijā uzrādīja Vācija un Spānija. Kopumā maijā eirozonas ražošanas apjoms bija par 1,3 % mazāks nekā pirms gada, savukārt Vācijā kritums sasniedza 0,7 %. No atsevišķām nozarēm lielākais samazinājums gada griezumā bija vērojams farmācijas produkcijas izlaidē, ko galvenokārt noteica svārstības Īrijas farmācijas nozarē. Tai sekoja apģērbu un automobiļu rūpniecība, savukārt datoru un elektronikas ražošanā maijā tika reģistrēts jau trešais divciparu pieaugums pēc kārtas.

Ķīnas ekonomikas izaugsme uzrādījusi vājāko rezultātu kopš 2022. gada nogales un ievērojami sliktāku, nekā prognozēja analītiķi. Ķīnas ekonomikas vājums joprojām galvenokārt koncentrējās būvniecības sektorā un nekustamā īpašuma nozarē, kur aktivitāte nepārtraukti samazinājusies pēdējos četros līdz piecos ceturkšņos. Otrajā ceturksnī būtiski palēninājās arī izaugsmes tempi tirdzniecības sektorā, sasniedzot vien 3,3 % gada griezumā. Lai gan jūnijā mazumtirdzniecības apgrozījums nominālajā izteiksmē atguvās pēc krituma maijā, tā pieaugums joprojām bija vājš un gada griezumā sasniedza tikai 1 %. Savukārt uz ārējo pieprasījumu orientētās nozares turpināja demonstrēt salīdzinoši labāku sniegumu.

Ķīnā rūpniecības sektora izlaide jūnijā pieauga par 5,3 % gada griezumā, tomēr otrajā ceturksnī kopumā tās izaugsme palēninājās līdz 4,7 % salīdzinājumā ar vidēji 5–6 % pieaugumu iepriekšējos ceturkšņos. Tikmēr eksporta izaugsme saglabājās ļoti spēcīga un jūnijā paātrinājās līdz 27 % gada griezumā. Kopš šā gada sākuma eksporta pieaugumu lielā mērā veicinājis datoru, mikročipu un citu ar tehnoloģijām saistītu preču eksports. Vienlaikus Ķīnas ekonomikas prognozes pēdējo mēnešu laikā saglabājušās pārsteidzoši stabilas, paredzot, ka valsts ekonomika 2026. gadā pieaugs par 4,6 %.