Naftas cenas atkal aug: cik tas izmaksās Baltijas valstīm?

Straujās un ar naftu tieši saistītās ietekmes apmēru galvenokārt nosaka tas, cik liela daļa no patēriņa groza tiek tērēta benzīnam un dīzeļdegvielai. Šī daļa ir vislielākā Lietuvā (gandrīz 6% no patēriņa groza), tāpēc ietekme tur ir visizteiktākā. Tai seko Latvija (aptuveni 4%), savukārt Igaunija ir tuvu eirozonas vidējam līmenim (3,7%).

Citadele modelis rāda, ka, ja Brent naftas cena nostabilizētos ap 85 dolāriem par barelu un šajā līmenī saglabātos divus mēnešus, ietekme būtu jūtama, bet mērena. Eirozonā kopējā inflācija pirmajā gadā pieaugtu par aptuveni 0,57 procentpunktiem, pieņemot, ka citi faktori nemainās. Baltijas valstīs ietekme būtu nedaudz lielāka, tomēr atšķirības ir mazākas, nekā bieži tiek pieņemts: Lietuvā kopējā inflācija pieaugtu par aptuveni 0,82 procentpunktu, Latvijā par 0,66 un Igaunijā par 0,60 procentpunktiem. Savukārt ietekme uz pamatinflāciju šajā scenārijā būtu daudz mazāka un lēnāka – mazāk nekā viena desmitdaļa procentpunkta visos aplūkotajos reģionos.

Ja spriedze Tuvo Austrumu reģionā vēl vairāk saasinātos un Brent naftas cena sasniegtu 100 dolārus par barelu, saglabājoties šajā līmenī ilgāku laiku, ietekme būtu aptuveni vienu ar pusi reizes lielāka, jo arī cenu pieaugums būtu par aptuveni 50% lielāks. Eirozonā kopējā inflācija pieaugtu par aptuveni 0,85 procentpunktiem, bet Baltijas valstīs kāpums būtu izteiktāks: Lietuvā par aptuveni 1,22 procentpunktiem, Latvijā par 1,0 un Igaunijā par 0,9 procentpunktiem. Pamatinflācija, kas neietver svārstīgās enerģijas, pārtikas, tabakas un alkohola cenas, reaģētu lēnāk – eirozonā tā pieaugtu aptuveni par 0,1 procentpunktu, bet Baltijas valstīs par aptuveni 0,2 procentpunktiem. Šajā rādītājā Latvija (0,19) un Igaunija (0,18) nedaudz apsteigtu Lietuvu (0,16), jo šo valstu ekonomikas kopumā ir energoietilpīgākas, un zemāki vidējie ienākumi nozīmē, ka enerģijas izmaksas veido lielāku daļu no mājsaimniecību budžeta.

Jo ilgāk saglabājas augstas naftas cenas, jo lielāks ir risks, ka cenu pieaugums pārnesīsies no degvielas uz plašāku preču un pakalpojumu loku, kā arī veicinās prasības pēc lielāka atalgojuma, lai kompensētu pirktspējas kritumu. Ja uzņēmumi piekristu šādam algu pieaugumam, daļa izmaksu atkal tiktu iekļauta cenās. Tieši šī otrās kārtas ietekme centrālajām bankām rada vislielākās bažas, jo to ir grūtāk ierobežot nekā sākotnējo enerģijas cenu šoku. Tāpēc iepriekš minētie pamatinflācijas pieauguma rādītāji veidojas pakāpeniski viena līdz divu gadu laikā, nevis uzreiz.

Pašreizējais naftas cenu pieaugums pats par sevi vēl neliecina par ilgstošu inflācijas problēmu – tiešā ietekme ir izmērāma, taču ierobežota. Galvenais risks ir cenu pieauguma ilgums. Ja augstās naftas cenas saglabātos vairākus mēnešus, Baltijas valstis šo spiedienu izjustu nedaudz spēcīgāk nekā eirozona kopumā.