Labāk algas zīle rokā nekā mednis kokā

Vidējo algu pieaugums šī gada sākumā bija tik mazs, ka to var saukt par pārsteigumu. Kāpums gada griezumā par 4,2 % ir zemākais kopš 2016. gada 3. ceturkšņa (3,7 %). Skatoties uz veseliem gadiem, pēdējo reizi algu kāpums zem 4,2 % bija 2012. gadā (3,6 %). Šogad kopumā tas noteikti būs lielāks. Vidējā alga 1. ceturksnī sasniedza 1831 eiro, bet alga pēc nodokļu nomaksas - 1364 eiro.

Ekonomikas ziņās ir tā saucamie virsrakstu skaitļi (headline numbers) un ir detaļas. Samaksa par nostrādāto stundu auga vēl lēnāk, tikai par 2,3 %, kas nozīmē, ka tā pat samazinājās reālā izteiksmē. Savukārt kopējā algu summa auga par 5,9 %, kas nozīmē, ka strādājošie reālie ienākumi jeb pirktspēja auga visnotaļ spēcīgi, par 3 %.

Aplūkojot IKP datus no ienākumu puses par kopējo atalgojumu, izmaiņas šī gada sākumā (+5,5 %) daudz neatšķiras no pērnā gada, kad kāpums bija 6,4 %. Tātad redzam tikai pakāpenisku kāpuma bremzēšanos salīdzinājumā ar 2020. – 2024. gada vidējo skaitli, kas bija 7,5 %. Luminor prognozēs, ko publicējām martā, ir iezīmēta vidējo algu kāpuma mazināšanās līdz 5,4 % līdz 2028. gadam. Varbūt piebremzēšanās notiks ātrāk. Ir cerības, ka arī inflācija tajā laikā būs daudz zemāka, izejvielu cenām krītot pēc šī gada kāpuma, kā arī pastiprinoties mākslīgā intelekta un tā veicinātā ražīguma kāpuma ietekmei uz cenām.

Kāpēc mēneša algu kāpums tik izteikti bremzējās šī gada sākumā? Iespējamie iemesli:

Tieši sintētiskās gudrības straujā attīstība varētu būt galvenais faktors. Izpratne par tās ietekmi strauji aug, tehnoloģiju attīstība ir strauja. Var gan izrādīties, ka atbilde uz jautājumu par tehnoloģiju izplatības ātrumu nebūs tīri ekonomiska, tā būs arī politiska, citiem vārdiem, process tiks pakļauts sabiedrības kopējām interesēm un ilgtermiņa mērķiem.

Ir arī citi notikumi, kas ļauj algota darba veicējiem saglabāt mieru. Uzņēmumu pārstāvji aptaujās ar nelielu pārsvaru saka, ka drīzāk palielinās, nevis samazinās strādājošo skaitu. Maijā nodarbinātības nodomu indekss rūpniecībā bija 3,1 punkts (vidēji vēsturiski: 0,1 punkts), mazumtirdzniecībā 5,0 (1,7), celtniecībā 2,0 (-2,5), pretējs noskaņojums ir tikai pakalpojumu nozarēs jeb -0,7 (2,4). Tas nozīmē, ka patērētāji varētu būt pārāk pesimistiski par darba tirgu, viņu bezdarba risku uztvere bija 17,9 punkti pretstatā 16,0 vēsturiski vidējam.

Darba dēvēju situāciju var emocionāli raksturot kā šauro bezizeju – darbaspējīgo skaits samazinās, bet uzņēmumi kā kopums vēlas strādājošo skaitu palielināt. Taču šī bezizeja vienlaikus ir diezgan komfortabla situācija, kurā var gluži labi nopelnīt. Komersantu kopējie finanšu dati vēsta, ka uzņēmumu pašu kapitāla atdeve pēc nodokļiem kopš 2017. gada ir svārstījusies ap vienu punktu un ir diezgan augstā līmenī (11,5% 2024. gadā) uz OECD caurmēra fona, par ko nav precīzu datu, bet to vērtē apmēram 10% līmenī. Ir populāra tēze, ka Latvijā algas aug straujāk par darba ražīgumu. Varētu arī pieļaut varbūtību, ka darba ražīguma kāpums ir nenovērtēts.

Tāpēc uzņēmumi turpina skarbo sacensību darba tirgū. Uzņēmumiem, kas strādā iekšējā tirgū, izmaksas uz patērētājiem palīdz pārnest tas, ka arī citiem izmaksas aug. Savukārt starptautiskajai konkurencei pakļautajās nozarēs pretruna tiek risināta, pamazām pārtraucot darbību uzņēmumiem, kas nav spējuši izmantot vēsturiski zemās darbaspēka izmaksas, lai ieguldītu un panāktu lielu ražošanas apjomu vai arī radītu specializētus produktus. Latvijā dzīve ir grūta, taču var būt diezgan ienesīga.