Algu pieaugums sabremzējas, pastiprinot inflācijas ietekmi

Šā gada 1. ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 4,2 %. Vienlaikus vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā pieauga par 0,5 procentpunktu straujāk nekā privātajā, attiecīgi par 4,6 % un 4,1 %.

Algu pieauguma palēnināšanās ir ilgstoši prognozēta tendence, taču tās straujums ir negaidīts. Ilgstošais spiediens uz peļņas maržām un konkurētspēju, nenoteiktība kā arī inflācijas normalizēšanās ir gan piespiedusi, gan arī radījusi labvēlīgu vidi algu pieauguma tempa mazinājumam. Privātais sektors ir pielāgojies ātrāk, nekā sabiedriskais vai nozares ar ierobežotu konkurenci. Tādēļ likumsakarīgi, ka tarifu un cenu kāpums atspoguļojas arī darba samaksas pieaugumā. Straujākais algu kāpums vērojams administratīvo pakalpojumu, ūdens un atkritumu apsaimniekošanas, energoapgādes nozarēs, kā arī izglītībā.

Atalgojuma pieauguma tempa pielāgošanās ir notikusi agrāk kā gaidīts, un, visticamāk, aizsāk periodu ar lēnāku kāpumu. No vienas puses tas nedaudz atvieglos izmaksu spiedienu uz konkurētspēju. No otras puses tas palēninās arī pirktspējas uzlabošanos. To nosaka apstāklis, ka inflācijas kāpums palielinās to iedzīvotāju skaitu, kuru pirktspēja nepieaugs vai pat samazināsies. Nākamajos ceturkšņos par sliktu nenāktu redzēt palēnināšanos arī tajos sektoros, kur algu pieaugums gada sākumā ir bijis visstraujākais, jo tas lielā mērā ir arī nozīmīgs inflācijas dzinulis. Arī sabiedriskajam sektoram nāksies pielāgoties lēnākas darba samaksas pieauguma apstākļiem.