Latvijas mājsaimniecību uzkrājumi sasniedz 19 miljardus: kāpēc turīgāki kļūstam tikai uz papīra?

Ja tomēr tiek pieņemts lēmums brīvos līdzekļus kaut kur ieguldīt, iedzīvotāji visbiežāk izvēlas par labu pensiju 3. līmenim un uzkrājošajai dzīvības apdrošināšanai. Pēdējo piecu gadu laikā to apjoms ir dubultojies, jo abiem produktiem ir nodokļu atvieglojumi un iedzīvotāji var atgūt daļu no samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Tas apliecina, ka nodokļu stimuli darbojas un valdībai būtu vērts apsvērt iespēju paplašināt šādus atvieglojumus, lai mudinātu iedzīvotājus vairāk līdzekļu no norēķinu kontiem novirzīt ilgtermiņa uzkrājumiem un investīciju produktiem, kas ļauj naudai vairoties un tā nezaudētu vērtību inflācijas ietekmē.

Tieši nodokļu motivācija ietekmējusi Latvijas izrāvienu pensiju 3. līmenī Baltijas valstīs – mums ir būtiski lielāks uzkrājumu īpatsvars – tajā atrodas 8,2 % no mājsaimniecību kopējiem finanšu aktīviem. Salīdzinājumam – Lietuvā tie ir 3 %, bet Igaunijā tikai 1,5 %.

Vienlaikus kapitāla tirgū joprojām strādā tikai neliela daļa Latvijas mājsaimniecību naudas. Piecu gadu laikā ieguldījumu īpatsvars finanšu tirgos vai ar finanšu tirgiem saistītos produktos no aptuveni 13 % pieaudzis līdz 20 % no kopējiem finanšu aktīviem. Šis pieaugums, visticamāk, panākts uz skaidrās naudas īpatsvara samazināšanās rēķina, jo banku noguldījumu apjoms attiecībā pret kopējiem finanšu aktīviem nav būtiski mainījies. Iepriekš Latvijas iedzīvotāji skaidrā naudā turēja 18 % no kopējiem uzkrājumiem, bet tagad tās apjoms ir samazinājies uz pusi, šai proporcijai ieplūstot finanšu instrumentos. Tas ir labs rādītājs, jo tikai šādi ieguldījumi ilgtermiņā dod iespēju apsteigt inflāciju un palielināt uzkrājumu reālo vērtību.

Igauņi kapitāla tirgū iegulda daudz vairāk. Tur šī proporcija ir daudz veselīgāka un jau pietuvojas Rietumeiropas vidējam līmenim. Populārākais instruments, ko kaimiņi izmanto brīvo līdzekļu uzkrāšanai ir ieguldījumu fondi, kur atrodas aptuveni 2,4 miljardi eiro no kopējiem 20,9 miljardiem eiro mājsaimniecību aktīvu. Turklāt Igaunijas iedzīvotājiem starp Baltijas valstīm ir lielākais ieguldījumu apjoms publisko uzņēmumu akcijās. Latvijā publisko uzņēmumu akcijās iedzīvotāji ir ieguldījuši vien 0,7 miljardus eiro, kamēr Igaunijā 2,2 miljardus eiro. Ja vēlamies sasniegt šo kaimiņvalstu līmeni, no banku depozītiem uz finanšu instrumentu tirgu būtu jāpārvirza divreiz vairāk līdzekļu nekā šobrīd.

Joprojām maz tiek ieguldīts arī obligācijās. Lai gan, salīdzinot ar 2020. gadu, eiro izteiksmē šis apjoms ir gandrīz trīskāršojies līdz 0,6 miljardiem eiro, pret kopējo uzkrājumu pieaugumu proporcija saglabājas ļoti zema, vien 3,3 %. Iedzīvotāji neveic tiešus ieguldījumus obligācijās un akcijās, jo pietrūkst zināšanu vai uzskata, ka tas ir dārgi un nepieciešams milzīgs starta kapitāls.

Atšķirīgā pieeja uzkrājumu veidošanai ir saistīta ar kapitāla tirgus attīstību Igaunijā 2010. gadu beigās, kad valsts un pašvaldību uzņēmumi nonāca biržā, un iedzīvotāji labprāt iegādājās šo uzņēmumu akcijas. Cilvēki ātri saprata, ka tas ir ienesīgi, un gūtā pozitīvā pieredze radīja jaunu investēšanas vilni. Igaunijā mazāk uzkrāj skaidrā naudā – tikai 1,8 % no IKP. Tie ir 3,6 % no kopējiem uzkrājumiem, kamēr Latvijā šis rādītājs sasniedz 9,5 % no visiem finanšu aktīviem.