Marts noslēdzas ar strauju akciju un obligāciju kritumu

Marts pasaules finanšu tirgos noslēdzās ar strauju kritumu gandrīz visās aktīvu klasēs, jo ASV un Izraēlas kara pret Irānu sākums un faktiskā Hormuza šauruma slēgšana izraisīja jaunu enerģētikas šoku. Naftas cenai pārsniedzot 100 ASV dolārus par barelu, investori masveidā pārvērtēja riskus, izraisot būtisku akciju un obligāciju cenu kritumu gan ASV un eirozonā, gan attīstības tirgos.

Marts noslēdzās negatīvi praktiski visām aktīvu klasēm, jo ASV un Izraēlas kara pret Irānu sākums un faktiskā Hormuza šauruma slēgšana izraisīja plašu riska aktīvu pārcenošanu globālajos finanšu tirgos un strauju naftas cenu kāpumu globāli. ASV akcijas saruka par 5.0 %, savukārt eirozonas akcijas piedzīvoja straujāku kritumu par 7.7 %, atspoguļojot augstāku atkarību no enerģijas importa. Attīstības tirgu akciju indekss krita 13.0 % apmērā, visvairāk enerģijas šoku izjūtot Dienvidkorejas akcijām. Arī obligāciju pusē investori neguva patvērumu no cenu kritumiem. ASV valsts obligāciju indekss zaudēja 1.9%, bet Vācijas obligāciju vērtība par 2.0 %, jo strauji augošās enerģijas cenas paaugstināja inflācijas gaidas un palielināja procentu likmju celšanas iespējamību. Investīciju reitinga obligācijas saruka visos reģionos ASV par 2.2 % un eirozonā par 2.3 %. Arī augsta ienesīguma tirgi piedzīvoja cenu kritumu – ASV par 1.4%, bet eirozonā par 2.5 %. Attīstības tirgu obligāciju cena samazinājās par 3.1 %.

ASV FRS marta sanāksmē saglabāja likmes nemainīgas 3.50-3.75 % diapazonā, atsaucoties uz paaugstinātu nenoteiktību saistībā ar Tuvo Austrumu konfliktu un augstākām naftas cenām. Tuvākā termiņa inflācijas gaidas būtiski pieauga, naftas cenām pārsniedzot 100 ASV dolāru par barelu, un vairāki prognozētāji pārskatīja pamatinflācijas prognozes uz augšu tuvāk 3 % līmenim. Februārī ASV inflācija saglabājās stabila 2.4 % līmenī, kamēr patēriņa cenas mēneša griezumā pieauga par 0.3 %. Patērētāju noskaņojums joprojām saglabājās nomākts, ko ietekmēja augošās enerģijas izmaksas. IKP pieaugums 2025. gada ceturtajā ceturksnī tika apstiprināts 1.4% gada izteiksmē, kas ir ievērojams palēninājums salīdzinājumā ar trešo ceturksni, lai gan ar mākslīgo intelektu saistītās investīcijas turpināja atbalstīt ekonomisko aktivitāti 2026. gada sākumā.

Eirozonas biznesa noskaņojums martā pasliktinājās, sasniedzot zemāko līmeni kopš pērnā gada maija. Arī ECB martā atstājusi bāzes likmes nemainīgas, ECB depozīta likmei februārī paliekot 2 % līmenī. ECB sēdes laikā uzsvēra riskus, kas saistīti ar karadarbību Tuvajos Austrumos un tās ietekmi uz resursu cenām. Eirozonas kopējā inflācija martā palēcās līdz 2.5 % no 1.9 % februārī, pārsniedzot ECB mērķi. OECD samazināja eirozonas izaugsmes prognozi par 0.4 % līdz 0.8 % 2026. gadam, norādot uz enerģijas izmaksu radītu spiedienu un trauslās iekšzemes pieprasījuma atveseļošanās neaizsargātību. Vācijas fiskālais stimuls daļēji kompensēja negatīvo ietekmi, taču augošās izejvielu izmaksas apdraudēja jau tā noslogotā rūpniecības sektora konkurētspēju.

Strauji pieaugošās enerģijas cenas un saspringums Hormuza šaurumā izteikti negatīvi ietekmēja attīstības valstis. Dienvidkoreja piedzīvoja smagāko viena mēneša akciju tirgus kritumu kopš 2008. gada finanšu krīzes, jo valsts gandrīz pilnīgā ir atkarība no Tuvo Austrumu jēlnaftas importa. Taivānas akciju tirgus mēneša laikā saruka aptuveni par 10 %, tomēr izrādījās salīdzinoši noturīgāks, ņemot vērā tā dominējošo lomu pusvadītāju piegādes ķēdē. Indija, kas importē aptuveni 90 % jēlnaftas, saskārās ar asu inflācijas spiedienu, liekot valdībai krasi samazināt degvielas nodokļus, lai aizsargātu patērētājus. Ķīnā izteiktu pesimismu izraisīja augošās ražošanas izmaksas, kā rezultātā Ķīna izmantoja stratēģiskās naftas rezerves šoka mazināšanai. Brazīlija kā naftas neto eksportētāja guva pozitīvu ietekmi no pieaugošajām naftas cenām, taču tās atkarība no importētiem mēslošanas līdzekļiem, kuri tiek transportēti caur Hormuza šaurumu, radīja bažas par lauksaimniecības izejvielu izmaksām un pārtikas drošību, tuvojoties labības sezonai.