Apstrādes rūpniecībā kritums

OMX Baltic−0,12%319,55
OMX Riga0,61%976,41
OMX Tallinn−0,31%2 226,07
OMX Vilnius0,33%1 512,01
S&P 5000,66%7 773,95
DOW 300,18%51 267,9
Nasdaq 1,05%27 477,31
FTSE 1000,82%10 584,36
Nikkei 2251,05%70 683,98
CMC Crypto 2000,00%0,00
USD/EUR0,00%0,89
GBP/EUR0,00%1,18
EUR/RUB0,00%96,58

OMX Baltic−0,12%319,55
OMX Riga0,61%976,41
OMX Tallinn−0,31%2 226,07
OMX Vilnius0,33%1 512,01
S&P 5000,66%7 773,95
DOW 300,18%51 267,9
Nasdaq 1,05%27 477,31
FTSE 1000,82%10 584,36
Nikkei 2251,05%70 683,98
CMC Crypto 2000,00%0,00
USD/EUR0,00%0,89
GBP/EUR0,00%1,18
EUR/RUB0,00%96,58

Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste

Investoru Klubs

Foto: pixabay.com

Apstrādes rūpniecībā šis gads ir iesācies lēnīgi. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka nozares izlaides apjomi februārī samazinājās gan salīdzinājumā ar šī gada janvāri (-0,9%, sezonāli izlīdzināti dati salīdzināmās cenās), gan iepriekšējā gada februāri (-2,2%, kalendāri izlīdzināti dati salīdzināmās cenās). Turklāt mēneša griezumā izlaide samazinājās jau trešo mēnesi pēc kārtas. Apstrādes rūpniecības apgrozījuma (faktiskajās cenās) dati atklāj, ka vietējā tirgū ar realizāciju sokas labāk nekā eksportā.

Aina pa apstrādes rūpniecības apakšnozarēm iezīmējas gana atšķirīga. Turpinās izlaides kāpums tādās pēc īpatsvara lielās apakšnozarēs kā pārtikas produktu ražošana (+3,3%) un gatavo metālizstrādājumu ražošana (+14%). Mazāku nozaru vidū ar strauju izaugsmi, ap 7-11%, izceļas datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana, mēbeļu ražošana un arī automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Savukārt nozīmīgākais kritums vērojams apstrādes rūpniecības lielākajā balstā – kokapstrādē (-5,6%). Ievērojams, ar divciparu skaitli mērāms kritums reģistrēts iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā, dzērienu ražošanā, apģērbu ražošanā un gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā.

Karš Tuvajos Austrumos un ar to saistītais enerģijas cenu lēciens jau šobrīd atspoguļojas augstākā inflācijā, rada riskus vēl būtiskākam cenu kāpumam ekonomikā un, ļoti iespējams, nozīmēs arī lēnāku ekonomikas izaugsmi. Āzijas valstis ir visvairāk atkarīgas no Tuvo Austrumu naftas un naftas produktu piegādēm, un šobrīd tās ir spiestas pat ierobežot degvielas izmantošanas apjomus. Turklāt kuģošanas ierobežošana Hormuza šaurumā ietekmē arī tādas ražošanas izejvielas kā alumīnijs, hēlijs (svarīgs pusvadītāju ražošanā), minerālmēslojums. Latvijas ražotājiem tas var nozīmēt augstākas ražošanas izmaksas un piegādes ķēžu traucējumus.

Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumu noskaņojuma rādītājos par martu vēl būtisku ietekmi no Tuvo Austrumu konflikta neredz. Eiropas Komisijas apkopotie dati rāda, kopējais nozares noskaņojums turpināja uzlaboties, turklāt optimisms bija lielākais pēdējo gandrīz četru gadu laikā. Eksporta pasūtījumi uzņēmumu vērtējumā pēc strauja lēciena februārī, arī martā turējās augstākajā līmenī, kāds redzēts kopš 2022. gada vasaras. Īpaši straujš kāpums eksporta pasūtījumu rādītājā martā bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Pēdējos mēnešos auguši pasūtījumi arī pārtikas produktu ražošanā, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, no salīdzinoši zema līmeņa nedaudz pakāpušies arī kokapstrādes eksporta pasūtījumi, bet kritums vērojams, piemēram, nemetālisko minerālu ražošanā. Martā gan vērojams kāpums plānos paaugstināt pārdošanas cenas, kas, visdrīzāk, atspoguļo enerģijas cenu kāpumu.