Naftas šoks var pāraugt inflācijā un lēnākā izaugsmē

“Šobrīd notiekošais Hormuza šaurumā vairs netiek uztverts kā īslaicīgs naftas tirgus šoks. Konflikts Tuvajos Austrumos tiek vērtēts kā daudz plašāks risks, kas vienlaikus ietekmē degvielas cenas, inflāciju, energoresursu pieejamību un arī ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos vai pat stagflācijas varbūtību Eiropā,” uzsver bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

Naftas tirgos tas jau atspoguļojas – Brent cena pēdējās dienās turas virs 100 ASV dolāriem par barelu, un tirgus arvien vairāk ieceno scenāriju, kur pie ilgstošākiem traucējumiem cenas var kāpt vēl augstāk.

Pēc K.Purgaiļa teiktā, ja enerģijas cenu kāpums arvien vairāk ietekmēs inflāciju eirozonā, Eiropas Centrālā banka var būt spiesta rīkoties – ja degvielas sadārdzinājuma dēļ tiks celtas arī citas cenas un algas, tad var sekot stingrāka monetārā politika.

Viņš norāda, ka arī OECD pat salīdzinoši mērenā scenārijā jau ir pasliktinājusi izaugsmes prognozes un paaugstinājusi inflācijas gaidas enerģijas tirgus traucējumu dēļ. Eirozonas izaugsme 2026. gadā tiek lēsta ap 0,8 %, un ilgstošāki satricinājumi enerģijas tirgos varētu to vēl vairāk bremzēt, vienlaikus palielinot inflāciju. Tas iezīmē klasisku scenāriju ar lēnāku izaugsmi un augstāku inflāciju jeb stagflācijas risku, kas tuvākajā laikā var kļūt par vienu no galvenajiem sarežģījumiem Eiropas ekonomikā.

“Pozitīvi vērtējams Latvijas valdības pieņemtais lēmums samazināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, kas dos nelielu, bet nepieciešamu atbalstu. Lēmuma ietekme uz dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cenu tiek lēsta vien 8,6 centu apmērā, un konfliktam ieilgstot valdībai var nākties lemt par agresīvākiem mēriem, lai dotu jūtamu izmaksu ietaupījuma efektu,” saka K.Purgailis.