Pērn Latvijā akciju un obligāciju emisijās piesaistīti kopumā 1,5 miljardi eiro

Barometrs ir pirmais šāda veida analītiskais pārskats Latvijā, kas apkopo gan kvantitatīvos, gan kvalitatīvos datus par kapitāla tirgus attīstības dinamiku un dalībnieku – investoru, uzņēmēju, politikas veidotāju, mediju un sabiedrības – lomu Latvijas ekonomikas stiprināšanā. Tas sniedz strukturētu ieskatu tirgus attīstības tendencēs, izaugsmes šķēršļos un motivācijā izmantot kapitāla tirgus finanšu instrumentus.

Signet Bankas valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons: “Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir mūsu kopējā spēja domāt ambiciozāk par valsts ekonomikas nākotni. Progress pēdējo piecu gadu laikā ir bijis nozīmīgs – lielāks, nekā dažkārt tiek pieņemts, salīdzinot Latviju ar lielākiem vai attīstītākiem tirgiem. Pat relatīvi neliels aktivitātes pieaugums var būtiski ietekmēt uzņēmumu attīstības iespējās un investīciju vidi kopumā. Ar lielāku investoru uzticību, augstāku finanšu pratību un drosmīgākiem uzņēmēju lēmumiem kapitāla tirgus var kļūt par vienu no svarīgākajiem izaugsmes instrumentiem Latvijas ekonomikā.”

Jaunākie uzņēmēju aptaujas dati rāda, ka 44% aptaujāto ir dzirdējuši par kapitāla tirgus iespējām (samazinājums par 7 procentpunktiem), bet pieaudzis to uzņēmēju īpatsvars, kuri, kapitāla tirgu neizprot – 30% salīdzinājumā ar 24% 2025. gadā. Tas apliecina, ka galvenais šķērslis joprojām ir zināšanu trūkums – 23% uzņēmēju norāda uz nepietiekamu izpratni par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām.

Savukārt tradicionālie šķēršļi pakāpeniski zaudē nozīmi – administratīvo slogu kā būtisku izaicinājumu min 16%, izmaksas un nevēlēšanās publiski atklāt informāciju par uzņēmumu – 16%, bet uzskatu, ka kapitāla tirgus ir pārāk dārgs, pauž tikai 7% uzņēmēju. Tas liecina, ka kapitāla tirgus kā instruments kļūst pieejamāks no praktiskā viedokļa.

Runājot par finansējuma avotu izmantošanas plāniem, uzņēmēji joprojām koncentrējas uz tradicionālākiem un labāk zināmiem instrumentiem. Dominē valsts atbalsta finanšu instrumenti – ALTUM programmas – 70%, ES programmas – 44%. Kapitāla tirgus instrumentu izmantošana ir mērenāka: obligāciju emisija – 27%, IPO – 26%,kapitāla piesaiste no fondiem – 35%. Kopumā dati iezīmē strukturālu tendenci – finansējuma iespējas Latvijā paplašinās, taču uzņēmēju uztverē tas vēl nav nostiprinājies kā pirmās izvēles finansējums.

Mediju monitoringa dati rāda, ka 2025. gadā kapitāla tirgus temati Latvijas medijos pieminēti 13 950 publikācijās, sasniedzot 394 milj. lielu potenciālo auditoriju – par 13% vairāk nekā 2024. gadā. Visbiežāk minētie temati bija obligācijas, IPO un kotācija biržā.

2025. gadā kapitāla tirgus tematika medijos koncentrējas ap nelielu skaitu uzņēmumu un atsevišķiem projektiem, īpaši izceļot diskusiju par iespējamo airBaltic kotēšanu biržā, kas liecina, ka plaša un konsekventa politikas vai ekonomikas diskusijas neveidojas.

LETA datu pakalpojumu attīstības vadītājs Ivars Svilāns: “2025. gadā kapitāla tirgus tematika Latvijas medijos veidojas kā divi paralēli stāsti – no vienas puses dominē plaša, bet mazāk pamanāma uzņēmumu finansēšana ar obligāciju un akciju emisijām, bet no otras – ļoti koncentrēta un politiski uzlādēta diskusija par airBaltic iespējamo kotēšanu biržā.”

Mediji kapitāla tirgus kontekstā pārsvarā pilda informētāja un uzrauga lomu, savukārt sabiedrības iesaistes veicināšana un kapitāla tirgus personīgās nozīmes skaidrošana joprojām ir ierobežota.

Raivis Vilūns, mediju pētnieks un raidījuma “Nākotnes kapitāls” vadītājs, izvērtējot kapitāla tirgus tematisko rāmējumu secina, ka: “Latvijas mediji kapitāla tirgus saturu pasniedz no uzņēmumu un tirgus mehānismu perspektīvas. Cilvēkstāsti parādās reti. Tādejādi veidojas distancēts, uz nozares profesionāļiem vērsts rāmējums, kas pašā būtībā atgrūž "naudas lietās" mazāk ieinteresētos un var kavēt finanšu pratības apguvi.”

Privātā investora pieredze mediju saturā parādās salīdzinoši reti, un publikācijas biežāk fokusējas uz sistēmiskiem vai institucionāliem jautājumiem. Līdz ar to mediji kapitāla tirgus kontekstā pārsvarā pilda informētāja un uzrauga lomu, savukārt sabiedrības iesaistes veicināšana un kapitāla tirgus personīgās nozīmes skaidrošana joprojām ir ierobežota.”