Inflācijas riski pieaug, izaugsmes prognozes koriģētas

Globālajā ekonomikā pieaug nenoteiktība – gan ASV Federālā rezervju sistēma (FRS), gan Eiropas Centrālā banka (ECB) martā saglabājušas procentu likmes nemainīgas, vienlaikus brīdinot par ģeopolitisko risku, īpaši Tuvajos Austrumos, ietekmi uz inflāciju un izaugsmi. Kamēr tirgi pārskata gaidas attiecībā uz likmju izmaiņām, ekonomikas dati no ASV un Ķīnas rāda mērenu, bet nevienmērīgu attīstību, iezīmējot sarežģītu vidi turpmākajiem monetārās politikas lēmumiem.

Martā ASV Federālā rezervju sistēma atstāja dolāra bāzes likmi nemainīgu 3.50–3.75 % diapazonā. FRS atzīmēja potenciālos riskus, ko rada situācijas eskalācija Tuvajos Austrumos un augstākas naftas cenas, taču vienlaikus arī paaugstināja ASV izaugsmes prognozes. FRS sagaida, ka 2026. gadā inflācija sasniegs 2.7 %, bet 2027. gadā – 2.2 % (iepriekš attiecīgi 2.4 % un 2.1 %). Tikmēr IKP izaugsmes prognozes tika paaugstinātas līdz 2.4 % 2026. gadam un līdz 2.3 % 2027. gadam. Ņemot vērā lielo nenoteiktību, FRS saglabāja nemainīgas arī procentu likmju prognozes, paredzot pa vienam samazinājumam par 0.25 procentpunktiem šajā un nākamajā gadā. Tomēr finanšu tirgi šobrīd vairs negaida likmju samazinājumus šogad, tos pārceļot uz nākamo gadu.

Arī Eiropas Centrālā banka martā saglabāja bāzes likmes nemainīgas, depozīta likmei paliekot 2 % līmenī. ECB uzsvēra riskus, kas saistīti ar karadarbību Tuvajos Austrumos un tās ietekmi uz resursu cenām. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, ECB paaugstināja 2026. gada inflācijas prognozi līdz 2.6 % (no 1.9 %), bet 2027. gadā – līdz 2.0 %, vienlaikus samazinot ekonomikas izaugsmes prognozi līdz 0.9 % (no 1.2 %) 2026. gadam un līdz 1.3 % 2027. gadā. Nelabvēlīgā scenārijā, ja būtiski tiktu traucēta energoresursu piegāde caur Hormuza šaurumu, inflācija eirozonā varētu pieaugt līdz pat 4.4 % 2026. gadā un 4.8 % 2027. gadā, bet izaugsme palēninātos līdz 0.4 %. Finanšu tirgi pēc situācijas eskalācijas pārskatījuši savas prognozes un šobrīd paredz, ka ECB šogad varētu pat paaugstināt procentu likmes.

Tikmēr ASV rūpniecības sektorā februārī saglabājās mērena izaugsme. Ražošanas apjoms pieauga par 0.2 % mēneša griezumā, bet ieguves rūpniecība – par 0.8 %, ko veicināja energoresursu ieguves kāpums. ASV naftas ieguve nostabilizējusies ap 13.7 miljoniem barelu dienā, un ilgstoši augstas cenas varētu veicināt papildu investīcijas sektorā. Kopumā rūpniecības izlaide februārī bija par 1.4 % lielāka nekā pirms gada, saglabājot stabilu, bet mērenu izaugsmes tempu.

Savukārt Ķīnas ekonomika 2026. gadu sākusi ar pozitīviem rādītājiem. Rūpniecības izlaide gada pirmajos divos mēnešos pieauga par 6.3 % gada griezumā, bet mazumtirdzniecības apgrozījums – par 2.8 %. Īpaši strauji audzis eksports, kas palielinājās par 21.8 %, kā arī investīcijas, kas atgriezās pie pieauguma pēc krituma iepriekšējā gada nogalē. Lai arī daļu datu ietekmē sezonālie faktori, rezultāti kopumā pārsniedza gaidas. Vienlaikus problēmas saglabājas nekustamā īpašuma sektorā, kur aktivitāte joprojām būtiski samazinās, lai gan lielākajās pilsētās parādās pirmās stabilizācijas pazīmes.