Latvijas iedzīvotāju lielais sapnis: krāju un investēju, lai vecumdienās nebūtu ne no viena atkarīgs

Zīmīgi, ka vīrieši biežāk nekā sievietes investē, lai pasargātu uzkrājumus no inflācijas (19% pret 10%). Pēc SEB bankas Uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītāja Oļega Andrejeva domām, šī atšķirība ir loģiska, jo vīrieši kopumā retāk izjūt augstu finanšu stresu - to ļoti bieži piedzīvo 8% vīriešu un 13% sieviešu. Zemāks stresa līmenis saistās ar lielāku gatavību uzņemties ilgtermiņa ieguldījumu riskus.

“Sievietes vairāk domā par tālāku nākotni un finanšu drošību ilgtermiņā, viņas salīdzinoši biežāk krāj pensijai un retāk iegulda vērtspapīros. Savukārt vīrieši biežāk investē ar mērķi saglabāt esošo uzkrājumu vērtību un kompensēt inflācijas ietekmi. Atšķirības drīzāk ir saistītas ar finanšu uzvedības niansēm un riska uztveri, nevis ar atšķirībām zināšanu līmenī,” skaidro Oļegs Andrejevs.

Saskaņā ar Investor Pulse pētījuma datiem, Latvijas investoru vidū aptuveni 61% ir vīrieši un 39% - sievietes. Taču Signet Bankas Investment Banking pārvaldes vadītāja Kristiāna Janvare norāda, ka situācija mainās: sievietes arvien aktīvāk interesējas par ieguldījumiem, lai gan parasti investē piesardzīgāk, vairāk analīzē riskus un retāk veic impulsīvus darījumus, kas ilgtermiņā nereti nozīmē stabilāku ieguldījumu atdevi.

Latvijas Bankas dati liecina, ka 2025. gada nogalē mājsaimniecību depozītu kopsumma sasniedza 12,123 miljardus eiro un turpina augt. Kontos atrodas milzīgi finanšu līdzekļi, kas zaudē vērtību. K. Janvare skaidro:“Inflācija tos lēnām, bet neatlaidīgi “apēd”. Tāpēc investēšana nav stāsts tikai par peļņu, tas ir veids, kā pasargāt paša nopelnīto. Regulāri, sistemātiski ieguldījumi sniedz drošības sajūtu par nākotni un paver plašākas iespējas.”

Jaunākā paaudze naudas pārvaldības jautājumiem pievēršas agrāk un sistemātiskāk, uztverot investēšanu kā loģisku soli personīgās finanšu stabilitātes veidošanā. Jauniešu vidū 20% iegulda, lai pasargātu uzkrājumus no inflācijas, tas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā vidēji visās vecuma grupās (13%) un par 4% vairāk nekā trīsdesmitgadnieku vidū (16%). Viņu galvenais mērķis ir nodrošināt sev iespēju vecumdienās dzīvot pārtikušu, kvalitatīvu dzīvi - šādi atbildēja katrs trešais. 26% vēlas izveidot papildu ienākumu avotu, lai ikdienā justos finansiāli drošāk, un vēl 21% - lai nodrošinātu sev finansiāli stabilas un drošas vecumdienas. Uz šo jautājumu bija iespēja vienlaikus izvēlēties vairākus atbilžu variantus. Tie visi skaidri signalizē, ka jaunieši ieklausās aicinājumus būt pašiem atbildīgiem par savu pensiju un ieguldīt, lai nodrošinātu sev pienācīgu dzīvi vecumdienās.

“Pētījums drīzāk parāda, ka finanšu drošība vecumdienās cilvēkiem ir personiski ļoti svarīgs jautājums neatkarīgi no attieksmes pret pensiju sistēmu. Fokuss uz investīcijām atspoguļo vēlmi pašiem veidot papildu drošības spilvenu nākotnei- tas ir stāsts par personīgu atbildību un kontroli pār savu nākotni, nevis par neuzticēšanos pensiju sistēmai,” atzīst O. Andrejevs.

“Investēšanas mērķis nav tikai turības vairošana, bet arī finanšu drošības nodrošināšana ilgtermiņā. Ir apsveicami, ka jaunieši jau savlaicīgi sāk par to domāt: sākot agri un ieguldot sistemātiski ir iespējams sasniegt vislabākos rezultātus. Liela nozīme ir arī pašizglītībai,” skaidro Kristiāna Janvare.

Tos, kas vēlas pašizglītoties un spert pirmos soļus investīciju pasaulē, Investoru Festivālā gaida Jauno investoru skatuve, kuru var apmeklēt bez maksas.“Festivāls palīdz spert pirmo soli - tā ir domubiedru satikšanās un ekspertu pieredze visiem interesentiem. Tiem, kam ir vēlme iedziļināties investīciju pasaulē un kopā uzklausīt vairāk nekā 30 ekspertus, tostarp starptautiskus, Festivālā gaidīs vēl divas skatuves - digitālā un galvenā,” skaidro Festivāla organizatore Inta Buša.