Investīciju pratība augstskolās - tikpat pašsaprotama kā civilā aizsardzība

Kopumā interese par investēšanu jauniešu vidū pakāpeniski pieaug. Arvien vairāk jauniešu veido savus pirmos ieguldījumu portfeļus, izmanto dažādus finanšu instrumentus un cenšas veidot kapitālu ilgtermiņā. Tas ir ļoti pozitīvs signāls, jo investēšana ir viens no veidiem, kā varam nodrošināt finansiālo stabilitāti nākotnē. Tomēr interese pati par sevi vēl neatrisina situācija, ir nepieciešamas arī zināšanas par riskiem, ieguldījumu diversifikāciju un ilgtermiņa finanšu plānošanu, pretējā gadījumā investēšana var kļūt par nepārdomāta vai pat riskanta. Investīciju pratībai augstskolās būtu jābūt tikpat pašsaprotamai studiju sastāvdaļai kā civilajai aizsardzībai. Šāds studiju kurss sniegtu pamatkompetences, kas nepieciešamas ikvienam cilvēkam, neatkarīgi no izvēlētās profesijas, jo investīciju pratība palīdz cilvēkiem pieņemt informētus un atbildīgus lēmumus par saviem finanšu resursiem.

Augstskolas ir īpaši piemērota vieta šādu zināšanu apguvei. Tieši studiju laikā jaunieši sāk patstāvīgāk pārvaldīt savus ienākumus, bieži uzsāk arī pirmās darba attiecības un pieņem savus pirmos ilgtermiņa finanšu lēmumus. Tas ir brīdis, kad teorētiskās zināšanas var ļoti ātri pārtapt praktiskās iemaņās. Ja jaunietis saprot, kā darbojas finanšu tirgi, kā veidot uzkrājumus un kā pakāpeniski veidot investīciju portfeli, investēšana kļūst par loģisku un racionālu finanšu plānošanas daļu.

Svarīgi arī uzsvērt, ka investēšana nav tikai individuāla finanšu disciplīna – tā ir daļa no plašākas ekonomikas kultūras. Valstīs, kur investēšana ir kļuvusi par ierastu praksi vairākās paaudzēs, sabiedrība kopumā ir finansiāli stabilāka. Iedzīvotāji aktīvāk uzkrāj kapitālu, piedalās kapitāla tirgos un investē uzņēmumu attīstībā. Tas savukārt veicina inovācijas, uzņēmējdarbību un ekonomikas izaugsmi. Latvijā investīciju kultūra vēl tikai veidojas, un tieši izglītības iestādēm šajā procesā ir izšķiroša loma.

Investīciju pratības kurss augstskolās nenozīmētu to, ka visiem studentiem automātiski jākļūst par finanšu analītiķiem vai profesionāliem investoriem. Šāda kursa mērķis būtu sniegt pamatzināšanas par finanšu tirgu darbību, riska pārvaldību, ilgtermiņa uzkrājumu veidošanu un finanšu lēmumu pieņemšanas psiholoģiju. Tas palīdzētu jauniešiem saprast, ka investēšana nav tikai sarežģīts finanšu instruments profesionāļiem, bet gan instruments, kas pieejams ikvienam, kurš vēlas veidot stabilu finansiālo nākotni.

Šobrīd investīciju kultūras veicināšana Latvijā kļūst par arvien nozīmīgāku sabiedriskās politikas virzienu. Arī Ekonomikas un kultūras augstskola aktīvi iesaistās šajā procesā – esam gandarīti līdzdarboties Latvijas Bankas finanšu pratības darba grupā, kurā par vienu no prioritārajiem virzieniem noteikta investīciju kultūras attīstība. Kopā ar finanšu nozares kolēģiem šajā darba grupā redzam, cik būtiski ir veidot sistemātisku pieeju finanšu izglītībai, sākot no skolām un turpinot augstskolās.

Ja vēlamies, lai nākotnē vairāk cilvēku Latvijā spētu veidot uzkrājumus, investēt un izmantot kapitāla tirgus iespējas, ar atsevišķām iniciatīvām vien nepietiks. Nepieciešama arī stabila izglītības sistēma, kas jauniešiem sniedz zināšanas un pārliecību par finanšu lēmumu pieņemšanu. Tāpēc investīciju pratībai augstskolās jābūt tikpat pašsaprotamai kā civilajai aizsardzībai. Tā ir prasme, kas palīdz jauniešiem veidot drošāku nākotni un vienlaikus stiprina arī valsts ekonomisko attīstību.