Valsts īpašumā iegādāti vairāk kā 50% no nepieciešamā naftas produktu apjoma

Turklāt mainot drošības rezervju pārvaldības modeli, pakāpeniski iepērkot degvielas rezerves valsts īpašumā, divu gadu laikā ir panākts arī finanšu ietaupījums - aptuveni 190 miljoni eiro (rēķinot pēc 2024. gada Iespēju līgumu cenām) netika samaksāti par Iespēju līgumiem, un tā vietā šajā periodā ir iegādāti naftas produkti par nepilniem 130 miljoni eiro.

Valsts SIA“ Possessor” valdes priekšsēdētājs Andris Gādmanis uzsver: “Jaunais drošības rezervju modelis vienlaikus nodrošina gan zemākas izmaksas, gan augstāku drošību. Degvielas rezerves atrodas dažādās vietās Latvijā – tas nozīmē, ka krīzes situācijā mums nebūs jācer uz piegādēm no ārvalstīm, kas var būt apgrūtinātas. Tas ir ieguldījums valsts noturībā un ekonomikā. Degvielas cenu samazinājums uzpildes stacijās sniegs nelielu, bet tūlītēju ieguvumu patērētājiem, savukārt zemākas enerģijas izmaksas padarīs Latvijas uzņēmumus nedaudz konkurētspējīgākus.”

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Tas, ka Latvija jau šobrīd ir nodrošinājusi vismaz pusi no valsts naftas produktu drošības rezervēm savā īpašumā, ir būtisks solis Latvijas energodrošības stiprināšanā. Mēs pārejam no formālas drošības uz reālu, fizisku resursu pieejamību krīzes situācijās. Vienlaikus šis modelis ļauj samazināt izmaksas gan valstij, gan iedzīvotājiem un uzņēmumiem, radot priekšnoteikumus konkurētspējīgākām enerģijas cenām nākotnē. Tā ir mērķtiecīga un atbildīga rīcība, kas stiprina gan valsts drošību, gan ekonomikas noturību.”

Saskaņā ar valdības apstiprināto jauno rezervju pārvaldības modeli Possessor pakāpeniski veic valstij nepieciešamo degvielas krājumu iegādi, lai līdz 2029. gadam 100% rezerves būtu valsts īpašumā, tādējādi no komercpakalpojumu pircēja kļūstot par resursu īpašnieku. Drošības rezervju veidošana ir jāvērtē kā ieguldījums Latvijas ekonomikas noturībā un energodrošībā.

2025. gadā daļa naftas produktu valsts īpašumā tika iepirkti arī no Amerikas Savienotajām Valstīm, kas ir Latvijas sabiedrotais un ekonomiskās sadarbības partneris un kam ir nozīmīga loma Latvijas energoneatkarības stiprināšanā.

Lai gan degvielas gala cenu ietekmē ļoti daudz un dažādi faktori – naftas cenas biržā, degvielas loģistikas izmaksas, nodokļu un tirgotāju uzcenojums - savu iespaidu atstāj arī izmaksas drošības rezervju nodrošināšanai. Ņemot vērā, ka pagājušā gada 22. decembrī tika pieņemti normatīvo aktu grozījumi, kas paredz, ka drošību rezervju pakalpojuma maksas likme no 2026. gada 1. janvāra tiek samazināta, tas varētu atstāt arī nelielu pozitīvu ietekmi uz degvielas cenām DUS.

Straujāks pakalpojuma maksas likmes samazinājums varētu būt sākot ar 2027. gadu.

Valsts īpašumā esošas rezerves nodrošina degvielas pieejamību enerģētiskās krīzes vai valsts apdraudējuma laikā, stiprinot nacionālo drošību un sniedzot fizisku, ne tikai līgumisku garantiju par resursu pieejamību.