Eirozonas inflācija un EURIBOR: ko gaidīt tuvākajā laikā?

Piemēram, pēdējā laikā ECB īpašu uzmanību pievērš pakalpojumu cenu dinamikai, jo to būtiski ietekmē darba samaksas izmaiņas.

Pēc COVID-19 pandēmijas eirozonas pamatinflācija (neietverot pārtikas, enerģijas, tabakas un alkohola cenas) ievērojami pieauga. To lielā mērā veicināja pandēmijas laikā īstenotie ekonomikas stimulēšanas pasākumi. Lai gan enerģijas cenas formāli netiek iekļautas pamatinflācijas rādītājā, to straujais kāpums pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pastiprināja kopējo cenu spiedienu.

Pamatinflācija eirozonā augstāko līmeni sasniedza 2023. gada martā – 5,7 %, gandrīz trīs reizes pārsniedzot ECB noteikto 2 % mērķi. Reaģējot uz to, centrālā banka uzsāka bāzes procentu likmju paaugstināšanas ciklu. Maksimālajā punktā tās sasniedza 4 %, un līdzīgu līmeni šajā periodā sasniedza arī 3 mēnešu EURIBOR.

Inflācijai palēninoties un vājinoties eirozonas ekonomikas ciklam, ECB sāka pakāpeniski samazināt bāzes likmes. Tās, tāpat kā 3 mēnešu EURIBOR, samazinājās līdz 2 % un šobrīd ir stabilizējušās šajā līmenī. Tomēr, lai arī bāzes likmes 2 % līmenī saglabājas kopš 2025. gada jūnija, inflācijas perspektīvas joprojām ir izšķirošs faktors turpmākajai procentu likmju dinamikai.

Bankas Citadele prognozes rāda, ka tuvāko trīs mēnešu laikā eirozonas pamatinflācija vēl nedaudz palēnināsies un maksimāli pietuvosies 2 % robežai. Prognozējam, ka 2026. gada februārī un martā gada pamatinflācija būs 2,1 %, bet aprīlī samazināsies līdz tieši 2 %. Tādejādi arī ECB noteiktais 2 % inflācijas mērķis tiks sasniegts.

Pēdējā laikā būtisku ietekmi uz inflācijas samazināšanos eirozonā rada atdziestošais darba tirgus, ko skaidri apliecina augstas frekvences darba samaksas dinamikas rādītāji. Piemēram, saskaņā ar portāla “Indeed” datiem 2026. gada janvārī gada algu pieaugums eirozonā palēninājās līdz 2,3 %. Vidējā darba samaksas pieauguma temps šobrīd ir atgriezies 2021. gada nogales līmenī, kad Eiropā vēl turpinājās COVID-19 pandēmija.

Salīdzinājumā ar 2022. gada nogali, kad algu pieaugums eirozonā sasniedza 5,5 %. Tātad kopš maksimuma tas ir samazinājies vairāk nekā divas reizes. Tā kā pamatinflācija eirozonā ir ļoti jutīga pret darba samaksas dinamiku jeb ekonomikas ciklu, darba tirgus vājināšanās tieši ietekmēja arī cenu spiediena mazināšanos. Paaugstinoties bāzes procentu likmēm un palēninoties darba tirgum, pamatinflācija atgriezās sabalansētākā līmenī.