Maziem bērniem grūtības sagādā naudas vērtības izpratne, jauniešiem – apdomīga tērēšana
Swedbank Finanšu institūta veiktā vecāku aptauja atklāj, ka jaunākajā vecumā bērnu lielākais izaicinājums ir izprast naudas vērtību, vēlāk priekšplānā izvirzās prasme pieņemt pārdomātus finanšu lēmumus, kontrolēt tēriņus un veidot uzkrājumus.
Bērnu attiecības ar naudu veidojas pakāpeniski un mainās līdz ar vecumu, tomēr 37% vecāku nav pārliecināti par savu bērnu spēju pārdomāti rīkoties ar naudu, savukārt 30% uzskata, ka bērni nespētu atpazīt krāpšanas mēģinājumus.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem jaunākajā vecuma grupā, īpaši bērniem vecumā no 6 līdz 8 gadiem, lielākais izaicinājums ir naudas vērtības izpratne. To par problēmu uzskata 69% vecāku. Savukārt pusaudžu vecumā finanšu izaicinājumi mainās, un arvien lielāku nozīmi iegūst prasme pieņemt pārdomātus lēmumus un veidot uzkrājumus. Katrs trešais vecāks norāda, ka viņa 16–19 gadus vecajam jaunietim lielākās grūtības sagādā apdomīga naudas tērēšana.
Līdztekus tradicionālajām finanšu prasmēm būtiska kļūst arī spēja pasargāt sevi no krāpniekiem. Bērni un jaunieši arvien vairāk laika pavada digitālajā vidē, kur sastopas ne tikai ar informāciju un izklaidi, bet arī dažādiem maldinošiem piedāvājumiem, krāpnieciskām ziņām un mēģinājumiem manipulēt. Aptuveni trešdaļa jeb 30% vecāku uzskata, ka viņu bērns vai jaunietis varētu neatpazīt krāpšanas mēģinājumu un kļūt par tā upuri. Turklāt novērojama skaidra tendence – jo mazāks bērns, jo lielākas vecāku šaubas. Puse vecāku, kuru bērni ir 6–8 gadus veci, neuzskata, ka atvases spētu atpazīt krāpšanu. Lai gan līdz ar bērna vecumu vecāku pārliecība pieaug, arī 16–19 gadu vecuma grupā 13% vecāku uzskata, ka viņu jaunietim varētu trūkt iemaņu atpazīt aizdomīgus piedāvājumus un izvairīties no krāpšanas riskiem.
Raksts turpinās pēc reklāmas
Neraugoties uz pieaugošajiem krāpniecības riskiem digitālajā vidē, daļa vecāku ar bērniem joprojām nepārrunā rīcību situācijās, kad internetā vai pa tālruni tiek mēģināts izkrāpt naudu vai personas datus. Saskaņā ar aptaujas datiem 33% vecāku šādus jautājumus vispār nav pārrunājuši, vai arī to darījuši vien virspusēji.
“Lai gan varētu šķist, ka ģimenēs ar jaunākiem bērniem sarunas par finanšu krāpniecību notiek retāk, jo viņu saskarsme ar naudu vēl tikai veidojas, tieši tas ir īstais brīdis uzsākt pirmās sarunas par drošu rīcību ar naudu. Šajā vecumā iespējams veidot svarīgus ieradumus: neuzticēties pārāk labiem solījumiem, neskaidrās situācijās konsultēties ar pieaugušajiem un kritiski izvērtēt saņemto informāciju. Šīs prasmes palīdz veidot stabilu pamatu, kas noderēs vēlāk, saskaroties ar sarežģītākiem finanšu riskiem. Tā kā krāpšanas gadījumi kļūst arvien izplatītāki un personalizētāki, sarunas par drošības pamatprincipiem ir būtiskas visos vecumposmos,” norāda Swedbank Finanšu pratības jomas vadītāja Evija Kropa.
Bērniem pieaugot, pieaug arī viņu interese par sarežģītākiem finanšu jautājumiem. Aptaujas rezultāti liecina, ka 16–19 gadus vecu jauniešu vidū jau gandrīz trešdaļa (30%) interesējas par ieguldījumu iespējām, tostarp akcijām, fondiem, kriptovalūtām un citiem ieguldījumu veidiem. Tomēr interese par finanšu iespējām ne vienmēr iet roku rokā ar spēju izvērtēt riskus un kritiski analizēt dažādus finanšu piedāvājumus. Piemēram, ja internetā tiktu piedāvāta iespēja īsā laikā dubultot naudu, 19% vecāku uzskata, ka viņu jaunietis, visticamāk, šādam piedāvājumam noticētu.
"Kopumā redzam, ka bērnu interese par finanšu jautājumiem pieaug, taču līdz ar jaunām iespējām arvien svarīgāka kļūst finanšu pratība. Bērniem ir svarīgi mācīt ne tikai taupīt un veidot uzkrājumus, bet arī attīstīt prasmes kritiski izvērtēt informāciju, izprast riskus un pieņemt pārdomātus lēmumus mainīgā finanšu vidē. Vienlaikus būtiski šīs zināšanas nodot bērniem un jauniešiem saistošā un viņu vecumam atbilstošā veidā. Tāpēc jau piekto gadu nākam talkā gan vecākiem, gan skolotājiem, organizējot “Naudas dienu”, kurai pieteikties var skolas visā Latvijā. Tajā finanšu jautājumus skaidrosim, balstoties uz skolēniem pazīstamām ikdienas situācijām, ekspertu pieredzes stāstus papildinot ar praktiskiem uzdevumiem un kopīgu klases izaicinājumu," uzsver E. Kropa.