Darba tirgus tehnoloģisko pārmaiņu gaidās

Darba tirgus kopaina pērnā gada izskaņā pastiprina nozaru datu sūtītos signālus, tas ir – izaugsme šajā laikā visdrīzāk paātrinājās.

Vislielāko vērību parasti izpelnās bezdarba līmenis jeb darba meklētāju īpatsvars, kas gada laikā ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, līdz 6,7%. Ar aptauju jeb apsekojuma palīdzību izmērītais bezdarba līmenis jau vairākus gadus gandrīz nav mainījies, taču reģistrētais bezdarbs noturīgi slīd uz leju, svarīgi ir abi skaitļi.

Var uzskatīt, ka vissvarīgākais ekonomikas veselības rādītājs darba tirgū ir strādājošo skaits, tas gada laikā ir pieaudzis par 15,6 tūkstošiem jeb 1,8%, kas ir straujākais kāpums kopš 2022. gada beigām, kad notika ekonomikas “brīvlaišana”. Ekonomiski aktīvo (strādājošo un darba meklētāju) skaits audzis gandrīz tikpat strauji – par 1,7%, tātad augošās algas un sajūtas par darba iegūšanas iespējām veicina interesi par tā atrašanu. Likumsakarīgi, ka ekonomiski neaktīvo īpatsvars 15-74 gadus veco iedzīvotāju kopumā bija ļoti tuvu vēsturiskajam minimumam.

Nodarbinātības līmenis jeb strādājošo īpatsvars 15-74 gadus veco iedzīvotāju grupā 4. ceturksnī nedaudz samazinājās sezonālu faktoru dēļ, bet 2025. gadā kopumā (64,5%) bija ļoti tuvu 2019. gadā reģistrētajiem 65%. Nodarbinātības līmenis sievietēm ir līdz šim augstākajā punktā, acīmredzot tāpēc, ka starplaikā nedienas piemeklējušas transporta nozari, kur pārsvarā strādā vīrieši, arī celtniecībai varētu būt labāki laiki, bet teicami klājies ir, piemēram, medicīnas un komercpakalpojumu nozarēm.

Rezumējums - Latvijas darba tirgus šobrīd ir darbiniekiem diezgan draudzīga vide. Vismaz salīdzinot ar to, kāds šis tirgus ir bijis vēsturiski.

Nav lielu rūpju par darba tirgus makroekonomisko vidi turpmākajos pāris gados. Savas prognozes nupat ir uzlabojušas gan Latvijas Banka, gan Finanšu ministrija. Runājot apaļos skaitļos, IKP pieaugums šogad varētu būt 3%, tas būtu labākais rezultāts kopš 2018. gada, izslēdzot pandēmijas radīto kraso svārstību periodu.

Vienlaikus pasaulē pieaug bažas par darba tirgus nākotni saistībā ar tehnoloģiju, konkrēti mākslīgā intelekta (MI) attīstību. Latvijas darba tirgum ir divi iespējami pamatscenāriji.

Pirmais ir pakāpenisku pārmaiņu scenārijs, kas pieņem, ka MI attīstība notiks tā, ka darba tirgus procesi neizies ārpus mums šobrīd saprotamas realitātes rāmjiem. Bezdarba līmenis turpinās pakāpeniski samazināties, iedzīvotājiem turpinot pārvietoties uz ekonomiskās aktivitātes centriem, savukārt ekonomiskajai aktivitātei iespēju robežās pārvietojoties tuvāk iedzīvotājiem vietās, kur līdz šim darbavietu skaits bijis nepietiekams. Šādu iespēju sniedz rūpniecības attīstība, kas spēj darboties ģeogrāfiski izkliedētāki nekā eksportējošās pakalpojumu nozares. Pie līdzšinējām demogrāfiskajām tendencēm grūti cerēt uz strauju strādājošo skaita pieaugumu, taču vēl dažus gadus ir iespēja izvairīties no strādājošo skaita samazināšanās. Par spīti iedzīvotāju kopskaita sarukumam, tas Latvijā gandrīz nav mainījies salīdzinājumā ar 2012. gadu, kad 4.ceturksnī strādāja 893 tūkstoši cilvēku jeb par 1% vairāk nekā pērnā gada beigās. Mūsu ekonomiskās aktivitātes līmenis vēl atpaliek no Eiropas un arī Baltijas labākajiem paraugiem. Piebildīsim, ekonomikas izaugsme var mainīt demogrāfiju, ja politiķi to atļaus. Lietuvā laikā kopš 2012. gada strādājošo skaits ir audzis no 1,27 līdz 1,46 miljoniem cilvēku.

Ir iespējams arī straujāku pārmaiņu scenārijs, ko noteiks tehnoloģiju attīstība. Pasaulē vienlaikus aug bažas un cerības par to, kā darba tirgus mainīs mākslīgais intelekts (MI). Ir cerības, ka atkārtosies iepriekšējo tehnoloģisko revolūciju pieredze – nelabvēlīgā ietekme būs tikai īslaicīga un/vai lokāla. Taču nekad vēl lēcienveidīgas darba ražīguma pārmaiņas, kādas varētu radīt MI, nav notikušas tik plašā nozaru spektrā. Valstīs, kas tehnoloģiju attīstības ziņā kopumā apsteidz mūs, jau parādās brīdinoši signāli, piemēram, sarūkoši darba piedāvājumi un pat algu līmenis augstskolu beidzējiem. Iespējams, ka būs nepieciešami līdz šim plaši neizmantoti politikas instrumenti, kā universālais pamatienākums.