Jauniešus no investīcijām attur zināšanu un finanšu trūkums

Neskatoties uz to, kopumā interese par investēšanu pieaug – Swedbank dati rāda, ka arvien vairāk jauniešu aktīvi veido un uztur savus portfeļus, mērķtiecīgi krājot un vairojot kapitālu finanšu tirgos.

Tomēr izaicinājumi joprojām pastāv – teju katrs piektais jaunietis (19%) atzīst, ka nezina, kā sākt investēt, bet 17% baidās zaudēt naudu. Zīmīgi, ka 11% respondentu šajā vecuma grupā norāda, ka investīcijas viņus neinteresē, kas var liecināt par nepietiekamu finanšu pratības līmeni.

Atbildot uz jautājumu par ieguldījumu izvēlēm, jauniešu vidū vispopulārākie ir ieguldījumu fondi (28%), kam seko akcijas (24%). Pozitīvi vērtējama arī interese par pensiju 3. līmeni (17%), kas apsteidz ieguldījumus kriptovalūtās (16%) un biržā tirgotajos fondos jeb ETF (15%).

Arī Swedbank dati par jauniešu investīciju paradumiem apliecina pieaugošu interesi par dažādiem ieguldījumu instrumentiem. Turklāt 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, audzis gan investoru skaits, gan ieguldīto līdzekļu apjoms. Jauniešu skaits ar atlikumiem vērtspapīru kontos 18–21 gada vecumā gada laikā palielinājies par 78%, savukārt 22–25 gadu vecuma grupā – par 72%.

Īpaši straujš kāpums vērojams ieguldījumos Swedbank Robur fondos. Jauniešu skaits, kas izvēlas šos fondus, 18–21 gada vecumā pieaudzis par 1340%, savukārt 22–25 gada vecumā – par 189%. Vienlaikus aug arī ieguldīto līdzekļu apjoms. Jaunāko investoru grupā tas palielinājies par 72%, bet 22–25 gadu vecumā – par 83%. Tas liecina ne tikai par jaunu investoru ienākšanu tirgū, bet arī par lielāku pārliecību un gatavību ieguldīt nozīmīgākas summas.

Redzama arī pieaugoša interese par akciju tirgiem. Jauniešu skaits 18-21 vecuma grupā, kas iegulda akcijās, palielinājies par 54%, bet 22–25 gada grupā – par 21%, kas norāda uz vēlmi diversificēt ieguldījumus un izmantot starptautisko tirgu iespējas. Tikmēr Baltijas akcijās investējošo jauniešu skaits audzis mērenāk – attiecīgi par 6% un 3%.

Turpina augt arī biržā tirgoto fondu (ETF) popularitāte – investoru skaits 18–21 gada vecuma grupā pieaudzis par 48%, bet 22–25 gada grupā par 30%. Līdzīga tendence vērojama arī obligāciju segmentā, kur ieguldītāju skaits pieaudzis par 57% jaunākajā vecuma grupā un par 37% 22–25 gadu vecumā.

Nozīmīgu lomu jauniešu paradumu maiņā ieņem arī mikroieguldījumi. 2025. gadā ieguldītā summa šajā risinājumā pieauga par 375 912 eiro, un ieguldītāju skaits jauniešu vidū palielinājies par 3173. Tas apliecina, ka nelielu, regulāru ieguldījumu veikšanai ir būtiska nozīme pirmo soļu speršanai investīciju pasaulē.

“Kopumā dati rāda kvalitatīvu izaugsmi jauniešu ieguldījumu paradumos – pieaug ne vien dalībnieku skaits, bet arī ieguldījumu apjoms un izmantoto instrumentu daudzveidība. Jaunieši arvien pārliecinošāk iesaistās finanšu tirgos, veidojot ilgtermiņa finanšu pamatus,” atzīmē Rolands Zauls.