Finanšu sarkanie karogi attiecībās: parādi, pārtērēšana un kopīgo uzkrājumu izšķērdēšana

Par absolūtu finanšu sarkano karogu attiecībās iedzīvotāji uzskata slēptus parādus. Gandrīz puse respondentu (45%) tos nosauc par nopietnu brīdinājuma signālu. Sievietēm šis paradums šķiet būtiski nopietnāks negatīvs signāls nekā vīriešiem – 50% pret 39%. Vēl izteiktākas atšķirības vērojamas vecuma grupās: kā nozīmīgāko sarkano karogu slēptus parādus atzīmē aptuveni divas trešdaļas respondentu vecumā no 18 līdz 39 gadiem, kamēr citās vecuma grupās šis rādītājs ir būtiski zemāks.

Otrs nozīmīgais karogs ir nekontrolēti vai hroniski parādi. Tos par problemātiskiem uzskata 36% iedzīvotāju, un arī šeit jaunākās vecuma grupas ir jūtīgākās – vecumā no 18 līdz 39 gadiem šo kā risku saskata gandrīz puse respondentu. Vēl viens būtisks negatīvs signāls attiecībās ir kopīgo uzkrājumu izmantošana bez partnera ziņas – to par nopietnu risku uzskata aptuveni trešdaļa aptaujāto.

Blakus šiem TOP3 finanšu sarkanajiem karogiem pāri min arī regulāru pārtērēšanu jeb dzīvesveidu, kas neatbilst ienākumiem. Turklāt vērojama skaidra tendence – jo lielāki ienākumi, jo kritiskāka attieksme pret pārtērēšanu: augstāko ienākumu grupās šo paradumu par sarkano karogu uzskata biežāk.

“Nav pārspīlēti saukt šos paradumus par īstiem sarkanajiem karogiem. Slēpti parādi, slēpti tēriņi vai hroniska pārtērēšana nav tikai finansiālas problēmas – tie ir uzvedības signāli, kas norāda uz uzticības trūkumu, emocionālu spriedzi un nesakārtotiem lēmumu pieņemšanas modeļiem attiecībās. Tie tiešām ir brīdinājumi, kurus nevajadzētu ignorēt,” uzsver SEB bankas finanšu pratības eksperte Linda Šablinska.

Sievietes kopumā atzīmē vairāk negatīvo signālu nekā vīrieši – vidēji 3,83 karogus no 11 piedāvātajiem, kamēr vīrieši – 2,95. Arī jaunieši kopumā ir jutīgāki: 18–29 gadu vecuma grupa atzīmē vidēji par vienu sarkano karogu vairāk nekā sabiedrība kopumā. Turīgākās mājsaimniecībās karogu grozs arī ir plašāks, kas liecina par kritiskāku un pieredzē balstītu attieksmi pret finanšu riskiem.

“Lai šie karogi nepārvērstos konfliktos, pāriem ļoti palīdz divas lietas – regulāras sarunas un skaidri noteikumi. Katru mēnesi veltīt laiku kopīgo ienākumu, tēriņu un plānu apspriešanai nav birokrātisks rituāls, bet gan attiecību higiēna. Var vienoties par kopīgajiem uzkrājumu mērķiem un vienlaikus saglabāt arī individuālās drošības rezerves, lai katrs justos drošs. Jo vairāk caurspīdības, jo mazāk spriedzes,” noslēdz Linda Šablinska.