• OMX Baltic0,05%314,73
  • OMX Riga0,21%944,03
  • OMX Tallinn0,14%2 150,32
  • OMX Vilnius−0,15%1 506,58
  • S&P 500−0,28%7 652,76
  • DOW 300,3%53 438
  • Nasdaq −0,73%25 989,48
  • FTSE 1000,35%10 854,32
  • Nikkei 225−0,74%65 528,09
  • CMC Crypto 2000,00%0,00
  • USD/EUR0,00%0,86
  • GBP/EUR0,00%1,17
  • EUR/RUB0,00%97,79
  • OMX Baltic0,05%314,73
  • OMX Riga0,21%944,03
  • OMX Tallinn0,14%2 150,32
  • OMX Vilnius−0,15%1 506,58
  • S&P 500−0,28%7 652,76
  • DOW 300,3%53 438
  • Nasdaq −0,73%25 989,48
  • FTSE 1000,35%10 854,32
  • Nikkei 225−0,74%65 528,09
  • CMC Crypto 2000,00%0,00
  • USD/EUR0,00%0,86
  • GBP/EUR0,00%1,17
  • EUR/RUB0,00%97,79
Vai finanšu paradumi var sabojāt attiecības? SEB bankas aptaujas dati rāda, ka dažādas finanšu uzvedības īpatnības var kļūt par nopietniem sarkanajiem karogiem attiecībās un izraisīt strīdus, ja par tiem laikus netiek runāts un netiek panākta vienošanās par abiem pieņemamiem finanšu spēles noteikumiem. Turklāt, jo jaunāki ir iedzīvotāji, jo vairākos finanšu paradumos viņi saskata brīdinājuma signālus un riskus attiecībām.
Finanšu sarkanie karogi attiecībās: parādi, pārtērēšana un kopīgo uzkrājumu izšķērdēšana
  • Foto: Pexels.com
Par absolūtu finanšu sarkano karogu attiecībās iedzīvotāji uzskata slēptus parādus. Gandrīz puse respondentu (45%) tos nosauc par nopietnu brīdinājuma signālu. Sievietēm šis paradums šķiet būtiski nopietnāks negatīvs signāls nekā vīriešiem – 50% pret 39%. Vēl izteiktākas atšķirības vērojamas vecuma grupās: kā nozīmīgāko sarkano karogu slēptus parādus atzīmē aptuveni divas trešdaļas respondentu vecumā no 18 līdz 39 gadiem, kamēr citās vecuma grupās šis rādītājs ir būtiski zemāks.
Otrs nozīmīgais karogs ir nekontrolēti vai hroniski parādi. Tos par problemātiskiem uzskata 36% iedzīvotāju, un arī šeit jaunākās vecuma grupas ir jūtīgākās – vecumā no 18 līdz 39 gadiem šo kā risku saskata gandrīz puse respondentu. Vēl viens būtisks negatīvs signāls attiecībās ir kopīgo uzkrājumu izmantošana bez partnera ziņas – to par nopietnu risku uzskata aptuveni trešdaļa aptaujāto.
Blakus šiem TOP3 finanšu sarkanajiem karogiem pāri min arī regulāru pārtērēšanu jeb dzīvesveidu, kas neatbilst ienākumiem. Turklāt vērojama skaidra tendence – jo lielāki ienākumi, jo kritiskāka attieksme pret pārtērēšanu: augstāko ienākumu grupās šo paradumu par sarkano karogu uzskata biežāk.
Atpakaļ uz Investoru Kluba sākumlapu