Inflācija Latvijā saglabājas virs Eiropas vidējā līmeņa, cenu dinamiku nosaka energoresursi

Patēriņa cenas Latvijā janvārī saglabājušās nemainīgas, augušas mājokļa uzturēšanas izmaksas, elektroenerģijas, gāzes un citu kurināmo cenas, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Latvijas gada inflācija janvārī bija 2,9%, turpinot iesākto inflācijas kritumu pērnā gada nogalē. Tomēr inflācija Latvijā joprojām ir augstāka nekā vidēji eirozonā.

Latvijā inflāciju virs Eiropas vidējā līmeņa notur augošās energoresursu, pakalpojumu un pārtikas cenas, kā arī darbaspēka izmaksas. Lai gan tieši energoresursu cenu kritums palīdzējis noturēt inflāciju zemā 1,7 % līmenī Eiropā, Latvijā tieši šīs izmaksas turpina pieaugt. Elektroenerģijas cenu, kā arī apkures izmaksu pieaugums Latvijā vājina enerģijas globālās deflācijas efektu. Degvielas cenas Latvijā gan joprojām ir zemākas nekā pirms gada, kas mazina izmaksu spiedienu uzņēmumiem un transporta nozarei, veicinot pozitīvu atspaidu uz patēriņa preču un pārtikas cenām.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās vien par 0,3 %. Šajā segmentā joprojām redzams sezonāls efekts, kas saistīts ar Ziemassvētku akciju beigām un cenu izlīdzināšanos. Pakalpojumu sektora inflācija saglabājas izteikti augstāka nekā preču cenu pieaugums. Janvārī pakalpojumu cenu pēdējo 12 mēnešu vidējā izmaiņa pret iepriekšējo 12 mēnešu vidējām cenām pieauga par 5,7%, kamēr precēm vien par 3 %. Viens no galvenajiem faktoriem šim ir algu pieauguma temps, kas Latvijā ir izteikti straujāks nekā vidēji Eiropā. Vidējo algu kāpums prognozējami saglabāsies arī šogad un tas nozīmē, ka pakalpojumu segments arī turpmāk būs stiprs inflācijas virzītājs.

Baltijas kontekstā Latvija šobrīd atrodas līdzsvarotā pozīcijā. Kamēr Lietuvā janvāra inflācija sasniedza 2,8 %, Igaunijā cenu dinamiku joprojām ietekmē pērnā gada PVN pieaugums, kas uzreiz pacēla inflāciju par aptuveni diviem procentpunktiem. Igaunija uzrāda augstāko inflācijas līmeni Baltijā. Eirozonas kontekstā Latvijas inflācija ierindojas vidēji augstajā grupā – augstākais līmenis fiksēts Slovākijā ar 4,2 % un Horvātijā ar 3,6 %, savukārt zemākais – Francijā un Somijā. Kopš janvāra eirozonai pievienojusies Bulgārija. Šīs valsts nonākšana Eiropas valūtas telpā nedaudz palielina vidējo inflāciju, jo Bulgārijā cenas aug straujāk, nekā lielā daļā pārējo valstu.

Prognozēju, ka šogad inflācija Latvijā turpinās mazināties, gada griezumā nokrītot līdz 2,3 %, kas būs virs eirozonas vidējās inflācijas. Cenas dažādās preču kategorijās šobrīd aug mēreni, atsevišķām preču grupām pat samazinoties. Tajā pašā laikā pakalpojumu segmentā algu kāpums saglabās spiedienu uz cenām. Vidējās darba algas 2026. gadā, visticamāk, augs par 6,5 %, kas nozīmē, ka iedzīvotāju pirktspēja turpinās augt. Ienākumi pieaug straujāk nekā cenas, un pirktspēja jau tagad ir ievērojami augstāka nekā pirms gada.

Mājokļa izmaksas tuvākajos mēnešos būs nozīmīgs inflācijas virzītājs. Aukstā laika un elektroenerģijas cenu kāpuma ietekmi Latvijas iedzīvotāji savos rēķinos redz jau šobrīd. Šis segments arī turpmāk noteiks inflācijas virzienu, jo enerģijas tirgus svārstības būtiski ietekmē mājsaimniecību maksājumus.