Baltijas valstīs pieaug minimālās algas, taču Latvijā iedzīvotāju maciņos joprojām nonāk vismazāk

“ Lai gan minimālā darba alga šogad pieaugusi visās Baltijas valstīs, Latvijā šādas algas saņēmēju ienākumi pēc nodokļu nomaksas joprojām ir viszemākie. Strādājošais, kurš pelna minimālo algu, Latvijā “uz rokas” saņem aptuveni 660 eiro, kamēr Lietuvā tie ir ap 812 eiro, bet Igaunijā – aptuveni 865 eiro. Faktiski Latvijā minimālā alga “uz papīra” ir zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā “uz rokas, un šī starpība nenoliedzami ietekmē iedzīvotāju pirktspēju,” norāda Evija Kropa, Swedbank Finanšu pratības jomas vadītāja.

Baltijas valstīs darbaspēka nodokļu sadalījums starp darba devēju un darba ņēmēju atšķiras, tāpat arī pensiju iemaksu piemērošanas prakse. Tāpēc darbaspēka konkurētspēju visbiežāk vērtē, salīdzinot, cik pie vienādām algām “uz rokas” darbinieks kopumā izmaksā uzņēmējam.

Šajā salīdzinājumā viszemākais kopējais nodokļu slogs ir Igaunijā. Tas attiecas uz visām algu kategorijām – gan zemāku, gan augstāku ienākumu saņēmēji Igaunijas uzņēmējiem izmaksā vismazāk.

Latvija un Lietuva kopumā ir salīdzinoši līdzīgā pozīcijā, taču zemāku ienākumu saņēmēji (līdz aptuveni 1050 eiro “uz rokas”) un arī augstu ienākumu saņēmēji (virs 3050 eiro “uz rokas”) Latvijas uzņēmējiem izmaksā dārgāk nekā kaimiņvalstīs.

Tā kā Lietuva ir palikusi vienīgā Baltijas valsts ar diferencētu neapliekamo minimumu, vidējo ienākumu segmentā tas ļauj Latvijai saglabāt nelielu konkurētspējas priekšrocību, pat neskatoties uz augstāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi (25,5% Latvijā pret 20% Lietuvā). Tomēr pie augstākiem ienākumiem šo priekšrocību Latvija zaudē, jo fiksētais neapliekamais minimums nespēj kompensēt augstāko kopējo nodokļu slogu.

Savukārt Igaunijas priekšrocības veido gan augstāks neapliekamais minimums – 700 eiro (salīdzinot ar 550 eiro Latvijā), gan zemāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme – 22%. Tas nodrošina Igaunijai līderpozīcijas kā valstij ar viszemāko kopējo nodokļu slogu Baltijas valstīs.