Pēteris Strautiņš, Luminor galvenais ekonomists
Cenu līmenis janvārī salīdzinājumā ar decembri nav mainījies. Pirms dažām dienām Eurostat ziņoja, ka viegli atšķirīgais saskaņotais patēriņa cenu indekss janvārī salīdzinājumā ar decembri ir samazinājies par 0,3%, bet vilšanās nav liela. Arī kopējās dzīves dārdzības nemainīšanās janvārī ir patīkams rezultāts no patērētāju viedokļa, jo tipiskā janvārī caurmēra cenas pieaug apmēram par 0,3%. Turklāt gada inflācija samazinājās no 3,5% līdz 2,9%, un te galvenais nopelns ir bāzes efektam jeb neparasti straujajam cenu kāpumam 2025. gada pirmajos četros mēnešos. Kopš 2025. gada aprīļa dzīves dārdzība Latvijā gandrīz nav mainījusies. Gada inflācija nesamazināsies līdz nullei, sezonālie efekti būs jūtami – marts un aprīlis ir laiks, kad cenas mēneša griezumā mēdz augt visstraujāk. Taču nav šaubu, ka gada inflācija turpinās noplakt. Ja janvārī tā samazinājās zem 3%, tad aprīlī ticama, kaut ne garantēta ir samazināšanās zem 2%, pie šī līmeņa tad tā varētu stabilizēties.
Kā jau vienmēr, cenu līmeni janvārī samazina apģērbu un apavu izpārdošanas, taču to ietekme šogad bija mazāka par tipisko. Starp faktoriem, kas cenas janvārī piesaldēja pie decembra līmeņa, jāmin degvielas cenu samazināšanās par 7,6% gada laikā, bet par 3% mēneša laikā. Jau deviņus mēnešus notiekošās izmaiņas var raksturot kā praktiski nenozīmīgas – sīkas svārstības ap vienu punktu. Šādos periodos lielāka ietekme uz faktisko darījumu cenu līmeni var būt atlaidēm, piemēram, par veikalos dalītajiem kuponiem, nevis ceļu malās redzamo lielo ciparu grozīšanai.
Patērētāju labklājību janvārī labvēlīgi ietekmēja arī tas, ka pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums (+0,3%) pret decembri bija netipiski neliels. Starp faktoriem redzam galvenokārt jau iepriekš notikušu izejvielu cenu kritumu nonākšanu līdz veikalu plauktiem. Ar interesi gaidīsim februāra datus. Tieši janvāra vidū viens no vadošajiem ikdienas preču tirgotājiem izziņoja pastāvīgo (tas ir, ne akciju) cenu samazināšanu vairākiem tūkstošiem preču. Šī notikuma iespējamo ietekmi janvāra datos vēl neredzam. Novērojumi liecina, ka šis tirgotājs ir pārstājis attiecināt akcijas uz pastāvīgi palētinātajām precēm, tātad samazinot akciju ietekmi uz pircēju tēriņiem. Tas nākotnē var palīdzēt gan datos precīzāk redzēt īslaicīgās cenu svārstības, gan salīdzināt dzīves dārdzības līmeni Latvijā un ES valstīs, kur mazumtirdzniecībā ir atšķirīgas tradīcijas - nav raksturīga tik izteikta paļaušanās uz krasām, bet īslaicīgām cenu samazināšanām, kas apgrūtina patiesā pirkumu cenu līmeņa mērīšanu. Līdzās tirgotāju politikas izmaiņām pircējiem dzīvi atvieglo arī izejvielu tirgi, janvārī ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas cenu indekss samazinājās jau piekto mēnesi pēc kārtas.
Raksts turpinās pēc reklāmas
Tomēr patērētājiem ir arī dažas sliktas ziņas. Lielais aukstuma vilnis ir krasi sadārdzinājis elektrības biržas cenu, kas lielākajai daļai klientu cenu līmeni ietekmēs pakāpeniskāk, bet ilgi. Tāpat lielais enerģijas patēriņš ir palielinājis dažādu nozaru uzņēmumu tēriņus, bet tirgus ekonomikā par visu galu galā samaksā pircēji. Lieli rēķini ir arī tieši patērētājiem, bet tie atspoguļo patēriņa apjoma, nevis cenu izmaiņas. Vidējie siltuma tarifi janvārī bija par 4,1% augstāki nekā pirms gada, bet elektrības cenas – par 8,6% augstākas.
Pie apvāršņa vīd arī kāds it kā mazas varbūtības, bet lielas ietekmes notikums. Ja ASV pret Irānu īstenos tik drastiskus pasākumus, ka tā pārtrauks satiksmi Hormuza jūras šaurumā, sekas naftas tirgū būs ļoti dramatiskas. Bāzes scenārijs ir degvielas pircējiem labvēlīgs, ir liels ražošanas jaudu pārpalikums, stagnējošs patēriņš. Ja vien OPEC nerīkosies disciplinēti, ar ko šai organizācijai ir leģendāras grūtības, var notikt arī naftas cenu krahs. Ir ticami scenāriji, kuros ir iezīmētas cenas zem pat 40 dolāriem par barelu. Taču ar naftas tirgu nekad neko nevar droši zināt. Turpretim jau par kalendāru nolemtību kļuvusi akcīzes nodokļa celšana. Janvārī pieauga tabakas akcīze, ietekme datos gan visdrīzāk būs redzama februārī, janvārī cigarešu cenas mēneša laikā pat sazinājās par 0,1%, Savukārt martā pieaugs alkohola akcīze.
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!
Saistītie raksti
Capitalia ir viena no vadošajām alternatīvā finansējuma platformām Baltijas valstīs, kas piedāvā investoriem iespējas ieguldīt
nekustamo īpašumu attīstības un uzņēmējdarbības kredītos.