Pasaulē uzlabojas ražošanas sektora noskaņojums, centrālās bankas atstāj likmes nemainīgas

Janvārī eirozonas gada inflācija noslīdējusi līdz 1,7 % salīdzinājumā ar 2,0 % pirms mēneša. Vislielāko lejupvērsto spiedienu uz gada inflāciju janvārī atstāja straujāka energoresursu deflācija, pateicoties augstākai salīdzinājuma bāzei pirms gada. Janvārī sabremzējās arī pamatinflācija – līdz 2,2 % no 2,3–2,4 % iepriekšējo astoņu mēnešu laikā, savukārt pārtikas cenas gada sākumā auga nedaudz straujāk. Bloomberg aptaujātie analītiķi paredz, ka eirozonas inflācija visu šo gadu turēsies zem 2 % atzīmes un gada vidēji sastādīs 1,8 %.

Gada nogalē eirozonas mazumtirdzniecības apjoms samazinājies par 0,5 % mēneša griezumā. Šis bija pirmais kritums pēdējo četru mēnešu laikā, ko izraisīja mazāks pieprasījums pēc nepārtikas precēm. Vācija bija vienīgā starp eirozonas lielvalstīm, kas mēneša griezumā spēja uzrādīt nelielu plusu (0,1 % pieaugums). Tikmēr citās lielajās eirozonas valstīs decembrī tika reģistrēti mīnusi – no 0,5 % Itālijā līdz -1,4 % Francijā. Eirozonas mazumtirdzniecības izaugsme gada griezumā sabremzējās līdz 1,4 % no vairāk nekā 2 % oktobrī un novembrī.

Šā gada pirmajā sēdē Eiropas Centrālā banka (ECB), līdzīgi kā ASV Federālo rezervju sistēma (FRS), atstājusi bāzes likmes nemainīgas. Tādējādi ECB depozīta likme februārī palika 2 % līmenī. Šī bija jau piektā sēde, kuras laikā ECB izvēlējās likmes negrozīt. ECB kārtējo reizi uzsvēra, ka tālākie monetārie lēmumi būs atkarīgi no jaunākajiem datiem. ECB februārī apsprieda arī dārga eiro lejupvērsto ietekmi uz inflāciju, taču atzīmēja, ka pērnā gada laikā notikusī valūtas stiprināšanās jau ir ierēķināta prognozēs un ECB lēmumus neietekmēs. Finanšu tirgus dalībnieki šā gada laikā neparedz ECB likmju izmaiņas.