Rūpniecības cāļus skaita februārī

Pērnā decembrī salīdzinājumā ar novembri ražošana samazinājās par 1,5%, bet kāpums gada griezumā noplaka ļoti strauji, līdz tikai 0,3%. Tas ir sliktākais rādītājs kopš marta. Taču visā 2025. gadā apstrādes rūpniecība auga par 5,5%. Savukārt ūpniecība kopumā par 4,0%, jo ne enerģētikai, ne ieguvei dabas apstākļi nebija labvēlīgi, izņemot gada sākuma “mīksto” ziemu un vasaras plūdus elektrības ražošanai.

Runājot par 2026. gadu, janvāra un februāra sākuma vēsturiski gandrīz normālie, bet 21. gadsimtam neierastie laika apstākļi noteikti ietekmēs arī ražošanu.

Vislielākā ietekme būs kokapstrādē. Ieguvumi ir gan īslaicīgi, gan ilglaicīgi. Sals palīdz mežsaimniecības darbiem. Pieaugušais enerģijas patēriņš jau ir veicinājis granulu un brikešu pārdošanu. Ilgākā laikā varētu noderēt sala palīdzība, noliekot pie vietas dažas mēra sajūtu zaudējušas kukaiņu populācijas, kas šūpoja gan izejvielu tirgus, gan galaproduktu cenas.

Pretēja, bet pavisam neliela ietekme varētu būt uz pārtikas ražošanu, kas ir vislielākajā mērā orientēta uz iekšējo tirgu. Ir dārga elektrība, būs lieli apkures rēķini, tas noteikti ietekmēs pirktspēju, bet pārtikas pārdošana no tās svārstībām cieš mazāk. Turklāt siltumenerģijas izmaksu sloga kāpums notiek no diezgan zemas bāzes – pēdējos 15 gados siltums ir sadārdzinājies mazāk nekā kopējais patēriņa grozs, bet siltuma patēriņa apjoms ziemas sākumā, pretstatā tās turpinājumam, bija drīzāk mazs.

Sagaidāms, ka abu lielāko nozaru – kokapstrādes un pārtikas pārstrādes dinamika šogad stabilizēsies mērenas, dažu procentu gada izaugsmes teritorijā. Apstrādes rūpniecības izaugsmes virzītāja lomu pārņem ar metālu saistītās nozares. Par spīti lieliem ražošanas kritumiem decembrī mēneša griezumā (-15,1% autobūve, -8,6% elektrotehnika), kas arī noteica apstrādes rūpniecības kopējo mīnusu, gada dinamikas dati ir ļoti labi, tos var dēvēt pat par kolorītiem. Piemēram, iekārtu ražošanā gada pieaugums +47,9%, elektronikā +18%, bet autobūvē +17%.

Var norādīt uz kādu decembra rūpniecības datu ainas savdabību. Četrās lielākajās apakšnozarēs decembrī bija mērens līdz spēcīgs pieaugums gada griezumā – kokapstrādē (+3,5%), pārtikas ražošanā (+8,6%), metālapstrādē (+7,0%), minerālo produktu ražošanā (+11,9%). Mazākajās inženierijas nozarēs sniegums bija vai nu labs vai pat izcils, kā iepriekš minētajās. Ir divciparu mīnuss vienā nelielā nozarē jeb tekstiliztrādājumos (12,3%) un mērens (no -3,2% līdz -5,5%) kritums vēl trīs neliela līdz vidēja mēroga nozarēs. Tas varētu nozīmēt briesmu lietas tajās jomās, kas publiskotajos datos nav redzamas. Vai kaut ko šobrīd grūti izskaidrojamu. Tā kā lielākā daļa redzamo nozaru spraigi aug, nākotnē vērstie noskaņojuma rādītāji ir drīzāk labvēlīgi, var sagaidīt apstrādes rūpniecības atgriešanos pie daudz labākiem gada dinamikas rādītājiem turpmākajos mēnešos. Ne par medikamentu, ne citu transportlīdzekļu (galvenokārt droni) ražošanas pārtraukšanu avīzes it kā neraksta. Jāatzīmē, ka 4. ceturksnis kopumā bija ļoti sekmīgs, +6,4% gada un +0,9% ceturkšņa griezumā.

Pasaules ziņu emocionālā vide šobrīd ir briesmīga, bet pasaules ekonomika kopumā attīstās noturīgi un mūsu svarīgākajos eksporta tirgos situācija kopumā uzlabojas. Rūpniecības investīciju buma ietekme turpinās. Tāpēc nav pamata sagaidīt, ka 2026. gada rūpniecības dinamika nozīmīgi atšķirsies no aizvadītā gada rezultāta.