Rūpniecības apjomi aug, bet pārbaudījumi 2026. gadā kļūst asāki

2025. gadā rūpniecības produkcijas apjomi Latvijā gada griezumā pieauguši par 4 %, apstrādes rūpniecība pat par 5,5 %. Tomēr decembrī, salīdzinot ar novembri, visas rūpniecības apjoms samazinājies par 1,4 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pēc rūpniecības krituma 2022. un 2023. gadā, kā arī stagnācijas 2024. gadā, pērnais gads nozarei iezīmēja būtisku pagrieziena punktu vairākas rūpniecības nozares atgriezās pie izaugsmes. Vienlaikus 2026. gads ražotājiem solās būt izaicinošs – nozari ietekmēs ģeopolitiskā nenoteiktība, ASV dolāra vērtības kritums un pieaugošās darbinieku atalgojuma gaidas.

Apstrādes rūpniecība, lai arī decembrī samazinājās par 1,5 %, gada griezumā uzrādījusi būtisku 5,5 % pieaugumu. Pozitīvus rezultātus uzrāda apstrādes rūpniecības lielākās nozares – koksnes un koka izstrādājumu ražošana, kas augusi par 6,3 %, pārtikas produktu ražošana ar 9,6 % izaugsmi, kā arī gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnas un iekārtas) ražošana, kas gada griezumā augusi par 4,6 %. Iespaidīgāko produkcijas izlaides apjoma pieaugumu 2025. gadā pret 2024. gadu sasniegusi nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana – 13,6 % pieaugums.

Ilgākā laika periodā grūtības piedzīvo ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde, kas decembri noslēdza ar 15,4 % kritumu gada griezumā. Šis sektors jau vairākus gadus nespēj atgūt zaudētos ieguves apjomus.

Nozares tendences parāda arī ražotāju noskaņojumu – gada nogalē tas samazinājies, tomēr kopējais apmierinātības līmenis ir augstāks nekā 2023. un 2024. gadā. Ražotāji jau ilgāku laiku atrodas negatīvi neitrālā noskaņojuma zonā, tomēr situācijas uzlabojumus veicina stabilāka ražošanas dinamika un spēcīgākas apakšnozares.

2026. gadā ražotājiem būs jārēķinās ar vairākiem izaicinājumiem. Būtiskākais no tiem ir ražošanas izmaksu pieaugums, ko veicinās vidējā atalgojuma kāpums valstī. Darbaspēka atalgojuma gaidas būs būtiskākais ražošanas izmaksu ietekmējošais faktors, jo energoresursu cenas pagaidām saglabājas stabilas. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem būs jāmeklē risinājumi izmaksu samazināšanai, vienlaikus, stiprinot produktivitāti.

Svarīga būs arī valūtas dinamika. ASV dolāra vērtības kritums pasaules tirgos vairākām Latvijas nozarēm nāk par labu, jo tas ļaus lētāk importēt izejvielas, ja darījuma valūta ir dolāri. Tajā pašā laikā tie uzņēmumi, kas eksportē uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), par tādu pašu preču apjomu saņems mazāku samaksu eiro izteiksmē. Rietumu eksporta tirgos augstās konkurences dēļ cenu celšana bieži nav iespējama, un tas var mazināt uzņēmēju peļņas maržu, ja netiek izmantoti valūtas risku mazināšanas pasākumi (hedžēšana).

Nezūd arī ģeopolitiskie riski. Joprojām nav skaidrības, kā tiks atrisināta situācija ar iespējamajiem ASV tarifiem Eiropas precēm. Ja tie tiks ieviesti, tas ietekmēs ne tikai tos ražotājus, kuri tieši eksportē uz ASV, bet arī tos, kuri piegādā komponentes Skandināvijas, Vācijas un citu tarifu sarakstā iekļauto valstu ražotājiem. Tas varētu veicināt eksporta apjoma kritumu.

Neraugoties uz riskiem, kopējais skatījums uz šī gada sākumu ir piesardzīgi pozitīvs. Pērn redzējām, ka nozare spēj augt arī sarežģītos apstākļos, un vairākas apakšnozares turpina demonstrēt noturību un konkurētspēju. Daļa sektoru vēl nav atguvuši 2021. gada līmeni, taču to, ka 2025. gads pēc vairākiem sarežģītiem gadiem bija izaugsmes gads, varam uzskatīt par nozīmīgu signālu rūpniecības izaugsmei.