2025. gads Baltijas kapitāla tirgū: obligācijas sasniedz rekordapjomus, akciju emisijās valda piesardzība

Savukārt 2025. gads akciju tirgū ir atnesis tikai vienu akciju emitentu. Kopumā Baltijas uzņēmumi emitēja obligācijas 6,68 mljrd. eiro apjomā, kas ir 2.2x pieaugums salīdzinājumā ar 2024. gadu.

Lielāko daļu no kopējā apjoma veidoja lielu valsts uzņēmumu (piem. Latvenergo), banku (piem. Luminor, Citadele, Artea, LHV) un citu uzņēmumu (piem. Eleving Group, Akropolis) starptautiskās emisijas. Starp nozīmīgākajiem darījumiem izceļamas Luminor bankas trīs obligāciju emisijas 950 milj. eiro apjomā, kā arī Latvenergo 400 milj. eiro zaļās obligācijas, kas ir lielākā korporatīvo obligāciju emisija, ko jebkad īstenojis Latvijas uzņēmums. Līdere emitēto korporatīvo obligāciju ziņā ir Igaunija (3,68 mljrd. eiro), kas ir mājvieta daudziem uzņēmumiem, kuri emitējuši starptautiskās obligācijas. Pēc tam seko Latvija (1,53 mljrd. eiro) un tad Lietuva (1,47 mljrd. eiro).

Akciju tirgū 2025. gads bija kārtējais mierīgais gads jaunu akciju piedāvājumu aktivitātē – vienīgā sākotnējā publiskā akciju emisija (IPO) bija Igaunijas uzņēmuma “Primostar” piedāvājums, kas piesaistīja 0,4 milj. eiro, lai gan mērķis piesaistīt bija 1 milj. eiro. Divi uzņēmumi veica papildu akciju emisijas (SPO) – Igaunijas Nordic Fibreboard piesaistīja 2 milj. eiro, bet Latvijas Indexo veica veselus trīs akciju otrreizējos piedāvājumus kopsummā, piesaistot 11,21 milj. eiro. “Negaidīts pavērsiens Baltijas akciju tirgū bija Enefit Green aiziešana no biržas, veicot akciju atpirkšanu, lai gan uzņēmums ienāca tirgū ar veiksmīgu IPO pavisam nesen, 2021. gadā,” saka E. Antufjevs.

Akciju otrreizējā tirgus aktivitāte Baltijā pēc trīs gadu lejupslīdes pieauga par 40% pret iepriekšējo gadu, apgrozījumam sasniedzot 562 milj. eiro. Būtisks gan ir fakts, ka 50% no šī apjoma aizņēma Nasdaq Vilnius, 46% Nasdaq Tallinn un tikai 4% Nasdaq Riga. Ja obligāciju tirdzniecībā Latvija ir Baltijas tirgus līderis, tad akciju tirdzniecībā iepaliekam kaimiņiem vairāk kā 10 reizes.

Lai gan biržā ienāca tikai viens jauns uzņēmums, tomēr Baltijas akciju investoriem par ienesīgumu 2025. gadā nebija par ko sūdzēties – OMX Baltic Benchmark indekss pieauga par 19%, apsteidzot salīdzināmo indeksu kā STOXX Europe 600 (+17%) un MSCI Emerging Markets Index (+18%).

2026. gadu akciju tirgus kontekstā turpinām raudzīties ar piesardzīgu optimismu – IPO sausums nevar turpināties bezgalīgi. Publiskajā telpā jau labu laiku izskan vairāku Baltijas uzņēmumu vārdi kā potenciālie IPO kandidāti, vairums no kuriem ir valsts vai pašvaldību kontrolē, lai arī diemžēl pēdējo gadu laikā ar Latvijas lielajām valsts kapitālsabiedrībām šis saraksts pagaidām nav papildinājies. Starp reālākajiem IPO kandidātiem tiek minēti, piemēram, Igaunijas pasts (Omniva), airBaltic, Latvijas autoceļu uzturētājs un Rīgas namu pārvaldnieks. “Ar kaut ko ir jāsāk – un uzskatām, ka arī šie IPO sekmīgas realizācijas gadījumā varētu pamazām iedzīvināt Latvijas un Baltijas akciju tirgu”, vienbalsīgi atzīst abi eksperti.

Ja valsts vai pašvaldību uzņēmums nav stratēģiski nozīmīgs vai neveic publisku funkciju, un pastāv pārliecība, ka privātais sektors to var pārvaldīt vismaz tikpat labi, vai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi tālākai attīstībai, loģiski izvērtēt biržu kā vienu no nākamajiem attīstības virzieniem. “Atšķirības pieejās, cik lielu daļu no uzņēmuma valsts vai pašvaldība saglabā un vai vispār, parasti nosaka uzņēmuma specifika, attīstības vajadzības un nacionālās likumdošanas nianses. Visbiežāk stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem valsts vēlas saglabāt kontroli (piemēram, enerģētika). Tomēr ārvalstīs netrūkst piemēru, kur tādi uzņēmumi kā Vācijas Volkswagen un Deutsche Telekom, kas darbojas brīvā konkurencē, ar vairāku publisko akciju emisiju palīdzību ir būtiski samazinājuši valsts un pašvaldību īpatsvaru vai izbeiguši to dalību pilnībā,” komentē E. Antufjevs.

K. Janvare turpina: “Jāsaprot, ka IPO laikā uzņēmums un esošie akcionāri nosaka spēles noteikumus – gan akciju sadales principus, gan gala alokācijas investoriem. Piemēram, prospektā ir iespējams noteikt, ka katram investoram tiek nodrošināta minimālā 2,000-5,000 eiro alokācija, kā arī noteikt augstāko slieksni, piemēram, ka neviens investors nevar iegādāties vairāk nekā 10% no uzņēmuma kapitāla. Tas ļauj nodrošināt, ka investoru bāze ir pārdomāta un sabalansēta, un neviena ārējā puse neiegūst pārāk lielu teikšanu.” Līdz šim vietējos IPO ir piedalījušies 2-10 tūkst. investoru, un vidējais ieguldījuma apjoms parasti ir neliels – līdz 2000 eiro. “Sagaidām, ka arī vidēja izmēra vietējos IPO investoru loku veidos sabalansēts Baltijas privāto un vietējo institucionālo investoru kopums, tostarp ieguldījumu fondi un pensiju plāni”.

Baltijas akciju tirgus attīstības perspektīvas uzlabo arī pagājušā gada augstā IPO aktivitāte Skandināvijā, īpaši Zviedrijā, kas var iedrošināt gan investorus, gan Baltijas potenciālos emitentus.