Aizsardzības sektors – jauna investīciju realitāte Eiropā

Strauji augoša Eiropas aizsardzības rūpniecības uzņēmumu vērtība akciju tirgos ilustrē būtiskas pārmaiņas. Uz nozari raugās ne tikai politiķi – arvien lielāku interesi demonstrē arī finanšu institūcijas un investori. Eiropas Komisijas plāns ReArm Europe paredz līdz 2030. gadam mobilizēt vairāk nekā 800 miljardus eiro, lai stiprinātu ES aizsardzības spējas. Tas nozīmē lielāku pasūtījumu apjomu, ražošanas kāpumu, inovācijas un spēcīgāku uzņēmējdarbības impulsu. Mazie investori arī neatpaliek.

Tādu uzņēmumu kā Rheinmetall, Leonardo S.p.A. un Thales SA akciju vērtības ilgtermiņa dinamika apliecina tirgus pārliecību par aizsardzības sektora izaugsmes potenciālu. Eiropas līmenī ieplūstošie finanšu resursi veido strukturālas pārmaiņas ekonomikā, jaunas tirgus tendences un piešķir papildu jaudu uzņēmējdarbības ekosistēmām.

Izdevumi aizsardzībai aug visā pasaulē – 2026. gadā tie iespējams sasniegs vēsturisku atzīmi, tuvojoties 3 triljoniem dolāru (~2,8 triljoniem eiro). ES aizsardzības budžets pērn bija 381 miljardi eiro, no kuriem 130 miljardi tika novirzīti jaunu spēju izpētei, attīstībai un iegādei.

Latvija seko šai tendencei: 2026. gadā plānots sasniegt 4,91% no IKP jeb 2,16 miljardus eiro, pietuvojoties mērķim – 5% no IKP 2027.–2028. gadā.

Pārmaiņas saskan ar sabiedrības noskaņojumu: 65% Latvijas iedzīvotāju drošību uzskata par labklājības pamatu, bet 81% eiropiešu atbalsta kopēju ES drošības politiku – augstākais rādītājs kopš 2004. gada.

Sabiedrības atbalsts un skaidra politiskā griba rada labvēlīgu vidi investoriem. To apliecina, piemēram, Lietuvas pieredze: aizsardzības obligāciju programma, kas, darbojoties mazliet ilgāk par gadu, 15 emisijās (2024. oktobris – 2025. decembris) piesaistījusi vairāk nekā 215 miljonus eiro – ievērojams rezultāts, ņemot vērā, ka šādas programmas Eiropā vēl tikai veidojas.

Svarīgs signāls tirgum bija arī Francijas banku grupas BPCE pērn vasarā īstenotā pirmā Eiropā aizsardzībai paredzētā obligāciju emisija: pieprasījums sasniedza 2,8 miljardus eiro, gandrīz četras reizes pārsniedzot piedāvājumu. Tas apliecina, ka aizsardzības stiprināšana kļūst par kopīgu sabiedrisku projektu, un finanšu instrumenti iegūst jaunu jaudu.

Finanšu institūcijas maina attieksmi: projekti, kas agrāk tika vērtēti piesardzīgi, šodien kļūst par prioritāti. Eiropas Banku federācija nostiprinājusi banku lomu drošības atbalstā, savukārt tirgū parādās jauni biržā tirgotie fondi jeb ETF, kas orientēti uz aizsardzības, aeronautikas un kosmosa nozarēm. Līdzīgas tendences vērojamas arī ASV, kur aizsardzības nozare vēsturiski bijusi viens no ekonomikas balstiem.

SEB banka neatpaliek – 2025. gadā izveidots SEB European Defence & Security Fund, kas investē aizsardzības, kiberdrošības, enerģētikas un infrastruktūras uzņēmumos. Investori to uztver kā iespēju diversificēt portfeli un iesaistīties strauji augošā sektorā. Latvijas investitoriem fonds ir pieejams no novembra beigām un jau redzam augstu interesi par to – janvāra pirmās divās nedēļās ieguldītāju skaits dubultojās, salīdzinot ar decembra beigām, un turpina strauji augt.

Mūsdienās ikviens var dot reālu pienesumu valsts noturībai, izmantojot iespēju investēt aizsardzības nozarē. Šādas investīcijas kļūst par praktisku rīku, kas palīdz stiprināt kopējo drošību un ilgtermiņa stabilitāti. Tās apliecina arī iedzīvotāju apņēmību rūpēties par valsts nākotni un veidot drošu, prognozējamu vidi.