Otra būtiskākā patēriņa kategorija, kas devusi 1,14 % no kopējās gada inflācijas, bija pārtikas preces, kuru cena gada laikā pieaugusi par 4,2 %. Neskatoties uz dažādām sezonālajām akcijām, pārtikas cenas decembrī pieauga par 0,2 %, lielāko pieaugumu novērojot zivīm (+7,5 %) un sulām (+5,1 %).
Nepārstrādātas pārtikas cenu pieaugums ir devis lielāko ietekmi uz kopējo inflāciju eirozonā, kas, saskaņā ar provizoriskajiem datiem, aizgājušā gada pēdējā mēnesī pret 2024. gada decembri pieauga par 4,2 %. Diemžēl šis fakts signalizē, to, ka arī turpmākajos mēnešos varam sagaidīt pārtikas cenu pieaugumu arī Latvijā. Cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem pārtika un komunālie pakalpojumi ir vienas no galvenajām izdevumu pozīcijām, tāpēc aizvadītā gada cenu izmaiņas šajās kategorijās būtiski ietekmējušas šo iedzīvotāju grupu.
2026. gadā inflācija varētu mazināties, bet atsevišķi produkti būs dārgāki
Latvijā šogad inflācija varētu būt zemāka nekā 2025. gadā, tomēr saglabāsies nedaudz augstāka nekā vidēji Eiropā, jo pie mums turpināsies algu kāpums, kas pārsniedz eirozonas vidējo algu kāpumu. Gada sākumā cenu pieaugumu veicinās arī akcīzes nodokļa palielinājums degvielai un gāzei, kas ietekmēs transporta un loģistikas izmaksas, ilgtermiņā ietekmējot kā preču, tā pakalpojumu cenas.
Lai gan decembrī nedaudz par 0,2 % samazinājušās tabakas izstrādājumu cenas, šī ietekme būs īslaicīga, jo no šī gada 1. janvāra stājas spēkā akcīzes nodokļu izmaiņas šajās produktu grupās.
No 1. jūlija paredzēts PVN samazinājums atsevišķām pārtikas grupām, piemēram, pienam, maizei, mājputnu gaļai un olām, kas veicinās šo pārtikas preču cenu samazinājumu, tomēr ietekme uz kopējo inflācijas līmeni prognozējami nebūs ļoti būtiska. Lai arī Ziemeļeiropas reģionā piedzīvoto auksto laikapstākļu dēļ janvārī ir būtiski pieaugusi elektroenerģijas cena, tā visticamāk nākamajos mēnešos stabilizēsies. Kopumā energoresursu tirgū šobrīd nav signālu par gaidāmu strauju cenu kāpumu, kas būs atbalstoši inflācijas samazinājumam. Tomēr ģeopolitiskie riski, piemēram, Venecuēlas operācijai līdzīgi notikumi citos reģionos, joprojām var ietekmēt situāciju.
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!
Saistītie raksti
Lai investētu nekustamajā īpašumā, nav obligāti jāpērk dzīvoklis pašam. Izmantojot “Hepsor“ obligācijas, investori var ieguldīt līdzekļus attīstības projektos Igaunijā un Latvijā un gūt peļņu 9,5% gada procentu apmērā.