- OMX Baltic−0,06%314,55
- OMX Riga0,5%948,72
- OMX Tallinn−0,26%2 144,84
- OMX Vilnius0,05%1 507,35
- S&P 5000,2%7 667,88
- DOW 300,2%53 523,7
- Nasdaq 0,44%26 093,9
- FTSE 1000,29%10 886,16
- Nikkei 2250,5%65 856,43
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,86
- GBP/EUR0,00%1,17
- EUR/RUB0,00%97,71
- OMX Baltic−0,06%314,55
- OMX Riga0,5%948,72
- OMX Tallinn−0,26%2 144,84
- OMX Vilnius0,05%1 507,35
- S&P 5000,2%7 667,88
- DOW 300,2%53 523,7
- Nasdaq 0,44%26 093,9
- FTSE 1000,29%10 886,16
- Nikkei 2250,5%65 856,43
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,86
- GBP/EUR0,00%1,17
- EUR/RUB0,00%97,71
Aizvadītā gada laikā cenu kāpums un mēģinājumi to ietekmēt bija viens no galvenajiem sabiedriskās darbakārtības tematiem. Taču visa drāma bija saspiesta pērnā gada pirmajos četros mēnešos, kad cenu kāpums ievērojami pārsniedza sezonai tipisko. Kopš tā brīža gandrīz nekas labā vai sliktā nozīmē interesants nav noticis, cenu līmenis palika gandrīz nemainīgs, decembrī tas bija tikai par 0,1% augstāks nekā aprīlī. Patiesi neparasts bija tikai novembris, kad caurmērā cenas šim mēnesim neraksturīgi samazinājās par 0,3%. To savukārt veicināja patērētājiem draudzīgi izejvielu tirgi, kas samazināja gada inflāciju no 4,3% oktobrī līdz 3,5%. Jaunākie dati liecina, ka šogad vidējā inflācija būs ap 2,5%.
Decembris bija nevainojami banāls ar tam raksturīgo cenu kritumu mēneša griezumā par 0,1%, ko lielā mērā nosaka atlaižu sezonas iezvanīšana. Bija viegli neparasti notikumi atsevišķās produktu kategorijās, bet to visu ietekme uz cenu līmeni bija ļoti mērena. Sviesta cenu samazināšanās par 7% ļauj patērētājiem sākt baudīt šī produkta cenu kritumu biržās no vairāk nekā 700 eiro par tonnu augustā līdz 450 eiro gada nogalē. Alkohols un tabaka kļuva lētāki par 2,1% mēnesī, kad to cenām nav sezonālu noslieču augt vai kristies. Ar naftu saistīta politiska drāma pilda avīžu lapas, bet šī produkta cena kopš oktobra bijusi gandrīz nevainojami stabila un zema, tirgotājiem sev raksturīgajā nesteidzīgajā manierē pakāpeniski novirzot ieguvumu patērētājiem un degvielas cenām krītot par 1,2%.
Šobrīd nekas neliecina, ka 2026. gada patēriņa cenu ziņās būs kaut kripatiņas interesantuma. Izejvielu tirgi ir mierīgi, izņemot atsevišķu industriālo metālu, jo īpaši vara cenas, bet to ietekme uz patēriņa cenu indeksu ir ļoti lēna un izplūdusi. Pārtikas cenas ietekmēs krasais sviesta, kā arī dažu eksotisko produktu krasais cenu kritums kopš 2025. gada sākuma, kas iepriecinās atsevišķu produktu patērētājus. Tas nenozīmē, ka šokolādes cenas atgriezīsies iepriekšējā līmenī - kakao pupiņu cenas kopš augstākā punkta 2025. gada sākumā ir samazinājušās vairāk nekā uz pusi, taču četru gadu nogrieznī joprojām ir augušas par 140 %. Citi biržās tirgotie ražojumi, kas ietekmē mūsu pārtikas pamatproduktu cenas vai nu kļūst lētāki pakāpeniski (graudi, piena pulveris), vai daudz nemainās (gaļa).
Ļoti viegla un drīzāk lejupvērsta būs arī enerģijas tirgu ietekme. Atjaunīgo resursu konkurence un lielie ieguldījumi infrastruktūrā aizvadītā gada laikā ievērojami samazinājuši sašķidrinātās gāzes cenu. Lielais naftas ieguves jaudu pārpalikums tur tās cenu piespiestu pie sliekšņa, pie kura daudziem ražotājiem vairs nav izdevīgi strādāt. Zīmīgs notikums - pagājušās nedēļas ceturtdienā ar neveiksmi beidzās ASV valdības mēģinājums izsolīt 80 kvadrātkilometrus federālo zemju Kolorādo štatā slānekļa naftas ieguves palielināšanai. Pie pašreizējām cenām un izmaksām to vienkārši nav vērts darīt. Donalda Trampa ģeopolitiskā jaunrade Venecuēlā ir radījusi cerību uz tālāku cenu kritumu. Taču šīs zemes nafta ir ne tikai dārgi iegūstama, bet arī atrodas bīstamā reģionā, tāpēc ASV naftas kompānijas ir skaidri pateikušas, ka šajā zemē šobrīd nav iespējams investēt. Runājot par elektrības cenām, katrs jaunais saules vai vēja vai akumulatoru parks ietekmē cenas lejupvērsti, bet risks ir patēriņa pieaugums Latvijā, kā arī lielie ieguldījumi datu centros Ziemeļvalstīs, kas strauji apēd to ražošanas jaudu pārpalikumu.
Apstākļos, kad importa ietekme uz cenu līmeni ir kopumā maznozīmīga, bet atsevišķās pozīcijās lejupvērsta, par svarīgāko inflācijas procesu uzturētāju kļūs pakalpojumi. To gada inflācija jau kopš 2024. gada vidus nesatricināmi turas 5,1% līdz 6,3% diapazonā. Straujais algu kāpums līdz šim un prognozes pa darba tirgu 2026. gadā signalizē, ka pakalpojumu cenas turpinās augt, varbūt tikai drusku piebremzējot. Labā ziņa – cenu līmenis augs tāpēc, ka latvieši arvien vairāk maksās viens otram, nevis maksās vairāk par importa precēm. Pārfrāzējot populāras dziesmas vārdus, mēs pārtiekam nevis viens no otra, bet no citu cilvēku darba laika, kuru viņi velta mūsu vajadzību apmierināšanai.
Saistītie raksti
Lai investētu nekustamajā īpašumā, nav obligāti jāpērk dzīvoklis pašam. Izmantojot “Hepsor“ obligācijas, investori var ieguldīt līdzekļus attīstības projektos Igaunijā un Latvijā un gūt peļņu 9,5% gada procentu apmērā.
Pašlaik aktuāls
Visvairāk lasīts
Jaunākās ziņas
Pievienoties jaunumu vēstules saņēmējiem
Paraksties jaunumu vēstules saņemšanai un ik dienu saņemt svarīgākās ziņas savā e-pastā.
Atpakaļ uz Investoru Kluba sākumlapu
