- OMX Baltic−0,09%304,76
- OMX Riga−0,37%930,03
- OMX Tallinn−0,01%2 013,98
- OMX Vilnius0,31%1 319,66
- S&P 5000,64%6 878,49
- DOW 300,47%48 362,68
- Nasdaq 0,52%23 428,83
- FTSE 1000,09%9 874,87
- Nikkei 2250,02%50 412,87
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,85
- GBP/EUR0,00%1,15
- EUR/RUB0,00%92,69
- OMX Baltic−0,09%304,76
- OMX Riga−0,37%930,03
- OMX Tallinn−0,01%2 013,98
- OMX Vilnius0,31%1 319,66
- S&P 5000,64%6 878,49
- DOW 300,47%48 362,68
- Nasdaq 0,52%23 428,83
- FTSE 1000,09%9 874,87
- Nikkei 2250,02%50 412,87
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,85
- GBP/EUR0,00%1,15
- EUR/RUB0,00%92,69
Jaunā valsts budžeta pakete paredz, ka no nākamā gada janvāra uzņēmumu īpašnieki, kas ir fiziskas personas, varēs izvēlēties dividenžu izmaksu modeli – vai nu maksāt esošajā kārtībā uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) 20% apmērā vai arī izvēlēties ārvalstu investoriem daudz pievilcīgāku dalīto nodokļu režīmu sadalītajai peļņai, maksājot 15% UIN un 6% iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN).
Jau vairākus gadus ārvalstu investori akcentēja uzņēmējdarbības vides nepievilcību, ko radīja esošais dividenžu izmaksu regulējums. Ar alternatīvo dividenžu nodokļu režīmu valdība tur vārdu ārvalstu investoriem, ļaujot tiem samazināt nodokļu slogu rezidences valstī, bet Latvijai kļūt pievilcīgākai ārvalstu investoriem un novērst līdzšinējo nevienlīdzību saistībā ar dubulto dividenžu nodokļu aplikšanu Latvijā un rezidences valstī.
No jaunā dividenžu modeļa iegūs pašvaldības ar lielāku dzīvojošu uzņēmēju skaitu
Jaunais nodokļu režīms dividendēm būs arī iespēja pašvaldībām palielināt to ieņēmumus uz IIN rēķina, kas līdz šim 100% tika iemaksāts valsts budžetā. Sadalījums no IIN ieņēmumiem starp valsti un pašvaldību šobrīd ir proporcijā 22:78.
Valsts ir aprēķinājusi, ka nerezidentu peļņas apjomi veido vismaz 31 miljonu eiro. Tas nozīmē, ka no ārvalstīs dzīvojošajām fiziskām personām pašvaldības saņems vismaz 318 tūkstošus eiro papildu ieņēmumus.
Bet tā ir tikai aisberga redzamā daļa, jo tā neietver to daļu, kas ir fiziskas personas un Latvijas rezidenti. Latvijas rezidentiem uzņēmējiem būs iespēja izvēlēties, kuru nodokļu režīmu maksāt, bet pie lojālām attiecībām ar savu pašvaldību to izvēle visticamāk būs par labu tai un tās attīstībai. Tāpēc pašvaldību ziņā būs domāt, kā veidot teritoriju tā, lai tā būtu pievilcīga dzīves vide uzņēmējiem ar ģimenēm.
Lai izmantotu alternatīvo nodokļu maksāšanas režīmu, uzņēmumam ir jābūt Latvijā reģistrētam, kā arī visiem tā dalībniekiem ir jābūt fiziskām personām. IIN daļu savā budžetā saņem pašvaldība pēc deklarētās dzīvesvietas. Savukārt nerezidenta gadījumā – pašvaldība, kur ir reģistrēts uzņēmums.
Pievilcīgāka investīciju vide ārvalstu uzņēmējiem
Līdz šim ārvalstu investoriem, kas nav rezidenti, par Latvijā reģistrēta uzņēmuma dividendēm bija jāmaksā ne tikai UIN Latvijā, bet arī IIN atbilstoši savas mītnes valsts normatīvajam regulējumam. Izņēmumi ir atsevišķas valstis, kurās ir noteikts līdzīgs Latvijai nodokļa režīms, kā piemēram, Igaunijā, kā arī ar kurām ir noslēgts dubultās nodokļu neuzlikšanas konvencija. Tā paredz, ka vienu un to pašu nodokli par nemaksā divreiz.
Cits piemērs ir Lietuva, kurā šīs valsts rezidentam ir jāmaksā ne tikai 20% IUN Latvijā, bet arī 15% IIN Lietuvā no saņemtajām dividendēm. Līdzīgi ir ar daudzām citām valstīm. Tas būtiski pasliktina investēšanas perspektīvas Latvijā.
Par nepieciešamību veikt izmaiņas diskusiju aizsāka ārvalstu investori, aicinot valdību rīkoties, ja vēlas noturēt ārvalstu interesi par Latviju.
Pašlaik aktuāls
Jaunā dividenžu maksāšanas alternatīva nozīmēs, ka Latvijas nerezidentam savā rezidences valstī būs jāmaksā abu valstu IIN likmju starpība, tādā veidā samazinot kopējo nodokļu slogu.
2024.gadā valsts makroekonomiskie rādītāji liecina par investīciju apjoma samazinājumu par 6,7%, kopumā veidojot 7250 miljonus eiro. Investīciju īpatsvars IKP samazinājās par 1,5 procentpunktiem līdz 22,3%, bet tas joprojām sakrīt ar pēdējo desmit gadu vidējiem rādītājiem. Salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm un pārējām Eiropas Savienības valstīm, šāds investīciju īpatsvars tautsaimniecībā ir zemāks, kas arī kavē konkurētspēju.
Vēl grūti prognozēt, kā jaunās izmaiņas ietekmēs tiešo ārvalstu investīciju īpatsvaru IKP tuvākajos gados, bet jau šobrīd šādu valsts iniciatīvu var novērtēt tikai pozitīvi attiecībā pret ekonomiku.
Saistītie raksti
Capitalia ir viena no vadošajām alternatīvā finansējuma platformām Baltijas valstīs, kas piedāvā investoriem iespējas ieguldīt nekustamo īpašumu attīstības un uzņēmējdarbības kredītos.
Visvairāk lasīts
Jaunākās ziņas
Pievienoties jaunumu vēstules saņēmējiem
Paraksties jaunumu vēstules saņemšanai un ik dienu saņemt svarīgākās ziņas savā e-pastā.
Atpakaļ uz Investoru Kluba sākumlapu