Investīcijām no Baltijas fondiem pieejami 1,4 miljardi eiro

Līdz 2025. gada beigām Baltijas privātā un riska kapitāla fondiem jauniem ieguldījumiem kopumā bija pieejami 1,4 miljardi eiro. Saskaņā ar analīzi paredzams, ka 670 miljoni eiro no šīs summas tuvākajos gados tiks ieguldīti Baltijā. KPMG norāda, ka pagājušajā gadā bija vērojama ļoti pozitīva līdzekļu piesaistes tendence un ka Baltijas fondi šobrīd ir labi kapitalizēti.

2025. gada beigās Baltijā darbojās 116 privātā un riska kapitāla fondi – par desmit vairāk nekā gadu iepriekš. Pērn fondi kopumā investēja 480 miljonus eiro, no kuriem 144 miljoni eiro tika ieguldīti uzņēmumos Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Kopumā tika noslēgti 243 darījumi – par septiņiem mazāk nekā iepriekšējā gadā.

“1,4 miljardu eiro investīciju rezerve apliecina, ka Baltijas privātā un riska kapitāla tirgus turpina attīstīties un kapitāls reģionā ir pieejams. Nākamais attīstības posms būs atkarīgs no tā, cik veiksmīgi spēsim veidot uzņēmumus ar starptautisku mērogošanās potenciālu. Kapitāls sekos uzņēmumiem ar skaidru starptautiskas izaugsmes potenciālu, spēcīgām komandām un ambīcijām veidot globāli konkurētspējīgus biznesus,” skaidro Agnese Kalniņa, LVCA Izpilddirektore.

Analīzē uzsvērts, ka pērn vislielāko investoru interesi piesaistīja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare, kas saņēma 40 miljonus eiro. Tai sekoja enerģētikas un vides nozare ar 37 miljoniem eiro. Privātā kapitāla fondi galvenokārt investēja enerģētikā un vidē, deep tech un IKT, savukārt riska kapitāla fondi lielākās investīcijas novirzīja IKT, finanšu pakalpojumiem un deep tech.

Baltijas jaunuzņēmumi 2025. gadā kopumā piesaistīja 580 miljonus eiro. Igaunijas jaunuzņēmumi piesaistīja 220 miljonus eiro, Latvijas jaunuzņēmumi – 131 miljonu eiro, bet Lietuvas jaunuzņēmumi – 229 miljonus eiro. Vietējie fondi ieguldīja 71 miljonu eiro, veidojot 12% no kopējā jaunuzņēmumu piesaistītā kapitāla.

Lielāko investīciju darījumu Baltijā nodrošināja Lietuvas mākoņinfrastruktūras automatizācijas jaunuzņēmums „Cast AI”, kas piesaistīja 95 miljonus eiro. Otrs lielākais ieguldījums tika veikts Latvijas uzņēmumā „Aerones”, kas izstrādā vēja turbīnu apkopes robotus; darījuma apjoms sasniedza 54 miljonus eiro. Trešo lielāko darījumu noslēdza Igaunijas jaunuzņēmums „Pactum”, piesaistot 47 miljonus eiro.