Laiks pensiju sabiedrotais: vai daži desmiti eiro palīdz drošākai nākotnei?

Pat nelielas, bet regulāras iemaksas spēj ilgtermiņā veidot būtisku atbalstu vecumdienās. Jo agrāk tiek sāktas investīcijas nākotnes labklājībā, jo lielāka ir iespēja izveidot nozīmīgu kapitālu, kas var nodrošināt finansiālu neatkarību un izvēles brīvību vēlāk.

Uzkrājuma veidošana jaunībā var būt izaicinoša, jo ienākumi bieži vien ir nelieli, savukārt dzīves temps un vajadzības augstas. Taču tieši šajā vecumā cilvēkam ir viens no vērtīgākajiem resursiem – laiks. Ilgtermiņā tieši tas ļauj pat nelieliem ieguldījumiem augt stabili un sasniegt ievērojamu apjomu. Šī pieeja ne vien palīdz izveidot kapitālu vecumdienām, bet arī attīsta atbildīgu finanšu domāšanu jau no agra vecuma.

Jau saņemot pirmo algu, par kuru tiek maksāts sociālais nodoklis, līdzekļi tiek automātiski novirzīti pensiju uzkrājumam 1. un 2. līmenī. Lai gan iemaksas pensiju 2. līmenī (5% no bruto algas) tiek automātiski veiktas no darba algas, ikvienam ir iespēja ietekmēt šī uzkrājuma rezultātu, izvēloties piemērotāko pensiju plānu un ilgtermiņā sekojot tā darbībai. Tāpēc ir svarīgi, lai gados jaunāki cilvēki izvēlētos vecumam atbilstošu pensiju plānu. Luminor aptaujas dati* rāda, ka Latvijas iedzīvotāji – īpaši jaunieši – kļūst arvien zinošāki par savu pensiju 2. līmeņa uzkrājumu. Ja 2024. gadā 31% jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem atzina, ka nezina, kur meklēt informāciju par savu pensiju, tad šogad šis rādītājs ir sarucis līdz 14%.

“ Lai gan jauniešu finanšu pratība uzlabojas, arvien daudziem ir pārsteigums, ka pašiem ir iespēja līdzdarboties savas pensijas veidošanā. Izvēloties savam vecumam atbilstošu pensiju plānu un sekojot līdz pensiju 2. līmeņa plāna ienesīgumam, ir iespēja pašam zināmā mērā ietekmēt pensiju kapitāla apmēru. Tirgū ir pieejami dažādi pensiju plāni ar atšķirīgu riska līmeni, dažādu pārvaldīšanas filozofiju, komisijām un līdz ar to arī atšķirīgu potenciālo ienesīgumu. Jo riskantāks plāns, jo lielāks peļņas potenciāls ilgtermiņā, taču jāņem vērā iespējamie zaudējumi īstermiņā. Ja jaunietis uzsāk darba gaitas ap 20 gadu vecumu, tad priekšā vēl ir vismaz 45 darba gadi un šādā gadījumā pensiju plāni ar augstu risku ir ļoti piemēroti, jo būs pietiekami ilgs laiks, lai uzkrājumi pārdzīvotu finanšu tirgus svārstības, un šī privilēģija noteikti ir jāizmanto,” norāda Atis Krūmiņš.

Lai vecumdienas būtu finansiāli pilnvērtīgi, pensijai būtu jāveido vismaz 70–80 % no iepriekšējiem ienākumiem. Tomēr tikai ar pensiju 1. un 2. līmeņa uzkrājumiem vien reti kad iespējams nodrošināt pietiekamu ienākumu līmeni pensijas gadiem. Realitātē esošā pensiju sistēma, balstoties tikai uz pirmajiem diviem līmeņiem, šo līmeni nebūt nespēs nodrošināt. Tādēļ papildu uzkrājumi kļūst par svarīgu elementu personīgās labklājības nodrošināšanai nākotnē. Viens no vienkāršākajiem rīkiem šajā ziņā ir pensiju 3. līmenis – brīvprātīgs uzkrājumu veids, kuru iespējams pielāgot savām iespējām un mērķiem.

Svarīgākais ir sākt uzkrāt, kaut ar nelielām summām. Pat daži desmiti eiro mēnesī var kļūt par stabilu pamatu uzkrājumam, ja ieguldījumi tiek veikti regulāri. Laikam ejot un ienākumiem pieaugot, ir būtiski pārskatīt arī savu iemaksu apmēru un, iespēju robežās, to palielināt. Ja jau no pirmajiem darba gadiem tiek veiktas regulāras iemaksas 5–10 % apmērā no ienākumiem, ilgtermiņā iespējams uzkrāt ievērojamu summu.