Latvijā pieaug algu optimisms, taču iedzīvotāji jūtas finansiāli nestabilāki

“Gada noslēgumā redzam atšķirīgu patērētāju vērtējumu par ienākumu un finanšu perspektīvām. Algu gaidas kļūst optimistiskākas, kas saistīts ar stabilo nodarbinātības līmeni un spiedienu uz uzņēmumiem pakāpeniski palielināt atalgojumu. Taču iedzīvotāju skatījums uz kopējo finansiālo situāciju pasliktinās noturīgās pārtikas un mājokļa izmaksu inflācijas dēļ, ko īpaši pastiprinājis 12 % apkures tarifa pieaugums Rīgā,” uzsver bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

Šī gada ceturtajā ceturksnī 14 % Latvijas iedzīvotāju sagaidīja algu pieaugumu – tas ir augstākais optimisma līmenis kopš gada sākuma. Tāpat ir samazinājies to respondentu īpatsvars, kuri paredz algu kritumu. Algu gaidu līdzsvars sasniedzis +8 procentpunktus, kas ir labākais rezultāts kopš 2025. gada pirmā ceturkšņa un norāda uz iespējamu atalgojuma kāpumu turpmākajos mēnešos.

“Pretēja dinamika – labāks vērtējums algām, bet sliktāks finanšu situācijai – skaidrojama ar noturīgu pārtikas un mājokļu izmaksu inflāciju, tostarp 12 % apkures tarifu pieaugumu Rīgā. 2025. gada oktobrī pārtikas cenas Latvijā pieauga par 5,6 % salīdzinājumā ar 2024. gada oktobri, savukārt ar mājokli saistītās izmaksas – elektrība, gāze – par 6,2 %, negatīvi ietekmējot patērētāju vērtējumu par savām finansēm,“ norāda K. Purgailis.

Šī gada 4. ceturkšņa dati spilgti iezīmē vairākas būtiskas patērētāju uzvedības tendences Latvijā, kas liecina par piesardzīgāku attieksmi pret lieliem pirkumiem. Jāatzīmē, ka to iedzīvotāju īpatsvars, kuri neplāno tērēt naudu lieliem pirkumiem, sasniedzis augstāko līmeni 2025. gadā – 29 % respondentu norāda, ka tuvākajā periodā lielus pirkumus neveiks.

Samazinātā tēriņu vēlme izteikti skar vairākas kategorijas. Ceļojumiem līdzekļus plāno tērēt vien 17 % patērētāju, kas ir zemākais rādītājs šogad, un to, visticamāk, ietekmē pieaugošās pārtikas un mājokļa izmaksas. Arī mājokļa remonts zaudē prioritāti – tam līdzekļus plāno atvēlēt tikai 15 % aptaujāto, kas arī ir zemākais punkts 2025. gadā. Līdzīgi zemā līmenī ir interese par transportlīdzekļu iegādi (5 %) un mājokļa iegādi (2,5 %), abām kategorijām sasniedzot zemāko punktu kopš 1. ceturkšņa.

“Vēlme samazināt tēriņus mājokļu un auto kategorijās varētu būt saistītas ar “pudeles kakla efekta” izzušanu – tie patērētāji, kuri gaidīja procentu likmju samazinājumu un bija gatavi ieguldīt finanses lielos pirkumos, to pārsvarā izdarīja jau gada pirmajā pusē. Līdz ar to pieprasījums šajās kategorijās vispārējā ekonomikā ir normalizējies,” skaidro K. Purgailis.

To patērētāju īpatsvars, kuri plāno krāt naudu, nevis tērēt to lieliem pirkumiem, sasniedz 6,8 %, – tas ir ne tikai samazinājies, bet pat sasniedzis zemāko līmeni kopš 2025. gada 1. ceturkšņa. Tas norāda, ka tomēr iedzīvotāji plāno vairāk līdzekļus izlietot ikdienas patēriņam un Latvijas nepārtikas mazumtirdzniecības atkopšanās, visticamāk, vēl nav beigusies.

Pirktspējas noskaņojuma barometrs ir regulāra bankas Citadele ceturkšņa aptauja. Tā veikta 2025. gada novembrī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.