Olga Kazaka: Investēšana ikvienam mūsdienīgam cilvēkam ir “ikdienas higiēnas” analogs

Investīcijas ir obligāta modernās dzīves sastāvdaļa. Olga ir veiksmīgas sabiedrisko attiecību aģentūras dibinātāja un Latvijas Universitātes docente. Reiz, pirms aptuveni 20 gadiem, viņas aģentūrā vērsās klients, kurš aktīvi virzīja ideju, ka investors var būt ikviens. “Lai izveidotu veiksmīgu sabiedrisko attiecību kampaņu, ir jāsaprot klienta darbības jomas specifika. Es tajā iedziļinājos un nolēmu pati pamēģināt ieguldīt, lai izprastu to, ko mēs plānojām popularizēt. Iespējams, es kādās niansēs kļūdos, taču pēc pirmā mēģinājuma turpinu ar to nodarboties, kaut arī neprofesionāli,” stāsta uzņēmēja.

Veicot nelielus ieguldījumus jau gandrīz 20 gadus, starprezultātus Olga vērtē kā veiksmīgus: “Sekot akciju un fondu cenu īstermiņa izmaiņām nav mana stratēģija, man nav ne laika, ne arī zināšanu. Taču vienlaikus neesmu ieguldīšanu deleģējusi ne bankai, ne ekspertam vai konsultantam, daru to pati. Pētu gan uzņēmumus, gan fondus, kuros vēlos ieguldīt, lasu dažādus materiālus un grāmatas par investīcijām kopumā. Manuprāt, ieguldīšana ikvienam modernam cilvēkam ir kas līdzīgs “ikdienas higiēnai”. Mēs taču sekojam veselībai, lai saglabātu to iespējami ilgāk. Un investīcijas palīdz mums saglabāt mūsu finanšu veselību ilgtermiņa perspektīvā.”

Olgas investīciju stratēģija – pašai uzņemties atbildību, ieguldīt ar prātu un ilgā perspektīvā. “Saprotu, ka neesmu investīciju speciāliste. Ja man šķiet, ka viss ir slikti un akcijas ir jāpārdod, visticamāk, ir tieši otrādi – tās būtu jāpērk. Saprotot šo, pandēmijas un kara sākuma laikā, kad visi tirgi krita, es nepārbaudīju savus finanšu rezultātus, lai nenervozētu un nepieņemtu pārsteidzīgus lēmumus. Vispār krīžu laikā uzdodu sev jautājumu, kam šajā situācijā ir vai būs labi – iespējams, šajā nozarē ir vērts ieguldīt. Tā nemēdz būt, ka slikti ir visiem. Kādēļ kļūt par upuri, ja ar attapību un pacietību var pelnīt?” skaidro O.Kazaka. “Man ir sava stratēģija – es sadalu riskus, ieguldot ne tikai dažādās bankās, bet arī dažādos uzņēmumos, fondos. Obligāts nosacījums: investēju tikai tajās jomās, kuras saprotu. Piemēram, NFT vai kriptovalūtās neieguldīšu, jo vienkārši nesaprotu šo produktu darbības principu.”

Apdomājiet, kādas noturīgas tendences ir vērojamas, un investējiet šīs jomas uzņēmumos. Uzņēmēja uzsver, ka viņai pieder medicīnas un farmakoloģijas uzņēmumu, vairāku banku un dažu citu uzņēmumu akcijas. Un ir arī Lietuvas krematorija vērtspapīri: diezin vai mēs pārstāsim mirt, īpaši tuvākajos gados – ar veselīgu humoru nosaka Olga.

Interesanta investīcija viņasprāt ir vegāniskas gaļas ražotāja akcijas, kuras pirms laika iegādātas par lielu summu, tagad cena ir nopietni kritusies, taču atbrīvoties no tām viņa neplāno: “Tas ir kā vilciens, kas brauc konkrētā virzienā un kura maršruts ir saprotams. Tas var iestrēgt tunelī vai ceļā salūzt, taču jebkurā gadījumā brauks līdz galamērķim. Tāpat ir ar vegānisku produktu nozari: mēs visi saprotam, ka tā attīstīsies.”

Kā pirmdien sākt un nepārtraukt otrdien? Lai sāktu investēt, pietiek ar ļoti nelielām summām – šo atzīst eksperti visā pasaulē, un visprātīgāk ir sākt ar fondiem. Ir grāmata (“Latte faktors”), kur, kā piemēru izmantojot tasi lattes, no kuras ir viegli atteikties, tiek skaidroti saliktie procenti un finanšu vairošana, izmantojot investīcijas. Ar šo grāmatu arī tiek ieteikts sākt iedziļināties ieguldījumu pasaulē.

Lūk, vēl vairākas iesācējiem noderīgas grāmatas par investīcijām:

The Intelligent Investor, Benjamin Graham

Learn to Earn: A Beginner's Guide to the Basics of Investing and Business, Peter Lynch, John Rothchild

Think and Grow Rich, Napoleon Hill, īpaši mani uzrunāja nodaļa Pay yourself first, piebilst O.Kazaka.

Neskatoties uz pieredzi investīciju jomā, Olgai ir svarīgi lasīt skaidrojošu literatūru par šo tematu un ieinteresēt savu meitu.

“Mēs sākām apspriest investīcijas, kad Alisei bija deviņi gadi. Pagaidām viņas krājumi ir summa X, kura tiek nodalīta no dzimšanas dienas dāvanām un kuru es ieguldu viņas vietā. Taču tas jau ir nopietns solis. Diemžēl Latvijā nevar nopirkt akcijas vai fondus uz bērna vārda. Tas ir liels normatīvo aktu trūkums, jo, lai nodotu viņai akcijas, kuras šobrīd pērku meitas vārdā, nav varianta, pie kura, nododot viņai akcijas vai naudu par tām, vecākam nebūtu jānomaksā nodokļi par iegūto peļņu. Tajā pat laikā Igaunijā šādu “caurumu” likumā nav, un es jau daudzkārt par to esmu runājusi gan publiski, gan privātās sarunās ar banku pārstāvjiem. Сeru, ka tuvākajā nākotnē tiks veiktas attiecīgas izmaiņas normatīvajos aktos. Ja vecāki varētu investēt uz bērna vārda, protams, uzņemoties atbildību par lēmumiem līdz viņa pilngadībai, tas būtu ļoti pareizs veids, kā mācīt bērnam ilgtermiņa ieguldījumu jēgu un disciplīnu.”

Olga piebilst, ka vēlas meitai iemācīt, ka investīcijām ir jābūt sistemātiskām, ilgtermiņa un ka tās ir neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa. Tāpat kā zobu tīrīšana. “Ir noteikta summa, kuru es ieguldu. Neparedzētiem gadījumiem un saviem priekiem ir jābūt brīviem līdzekļiem, tādēļ ir prātīgāk regulārām investīcijām novirzīt konkrētus procentus no ienākumiem, kas nerada diskomfortu.”

“Man ne īpaši patīk smagi pasīvi, īpaši kredīti, tādēļ ieguldījumus uztveru kā pasīvos ienākumus un naudu, kuru vajadzības gadījumā varu ātri izņemt. Pagaidām nav bijis vajadzības to darīt un var teikt, ka veicu uzkrājumus lieliem un skaistiem mērķiem,” stāsta Olga, piebilstot, ka labprātāk izvēlas ieguldījumus ar vidēju riska līmeni.

“Man ir ļoti žēl, ka daudzi vēl joprojām naudu “krāj zeķē”. Īpaši sievietes – daudzām investīcijas šķiet kaut kas nesaprotams, ar ko nodarbojas tikai vīrieši. Tas ir zaudējums ne tikai ekonomikai, bet arī pašām sievietēm. Mūs ir audzinājuši mūsu vecāki, kuri, atceroties 90.gadus, neuzticas nekādiem ieguldījumiem. Piemēram, mamma pēc Padomju Savienības sabrukuma par sakrāto naudu varēja man nopirkt… kladīti. Taču, ja runājam par mūsu drošību un pārliecību par nākotni, tad investīcijas ir brīnišķīgs instruments, kas pieejams visiem pat ar ļoti nelielām finansēm. Vienkārši ir prātā jānoņem barjeras un jāsāk darīt. Vīrieši nav gudrāki vai talantīgāki par sievietēm, vienkārši viņi vēsturiski ir bijuši vairāk iesaistīti šajā procesā. Taču to var un vajag labot!”