Drošība pirmajā vietā – no tās būtu arī jānopelna

Pēdējos mēnešos viena no top tēmām pasaulē ir mākslīgā intelekta attīstība. Ja pirms kāda laika varēja likties, ka mākslīgajām intelektam būs grūti darīt kaut ko ļoti radošu, tad tagad vismaz daļa šādu pieņēmumu ir krietni iedragāti. Redzams, ka mākslīgais intelekts iespiežas arī mākslas pasaulē un nav izslēgts, ka tas nākotnē gan nosacīti gleznos, komponēs daļu cilvēku klausītās mūzikas, gan rakstīs filmu un seriālu scenārijus.

Pasaules investoru bailes par to, ka būs vērojama ekonomikas izaugsmes palēnināšanās vai pat recesija strauji atkāpušās. Tas par labu nācis riska aktīvu cenai, kur spējš vērtības pieaugums vērojams akcijām.

Par sevi pēdējos mēnešos atgādinājis vēsturiskā izpratnē jau leģendārais vērtības uzglabāšanas aktīvs – zelts. Tā cena janvārī pārrausās pāri 1900 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Tas nozīmē, ka zeltam aiz kalniem vairs nav ļoti apaļā 2000 ASV dolāru atzīme par Trojas unci. Virs šīs atzīmes zelta cena paviesojās jau Covid-19 pandēmijas apstākļos. Tiesa gan, zeltam virs tās noturēties tā arī neizdevās. Tagad daudz kas liecina par to, ka šajā ziņā būs jauns šāds mēģinājums šo atzīmi iekarot.

Investīciju pasaulē bieži dzirdētais teiciens — “neliec visas olas vienā grozā” — trāpīgi raksturo vienu no ieguldīšanas pamatprincipiem: nepieciešamību diversificēt ieguldījumus. Tā nav tikai teorija — diversifikācija gadu gaitā ir pierādījusi sevi kā efektīvu rīcību praksē. Tā var palīdzēt pasargāt kapitālu finanšu tirgu svārstību laikā un vienlaikus piedāvā iespēju optimizēt peļņu ilgtermiņā. Viens no nesenākajiem piemēriem tam ir pēdējo mēnešu tirgus svārstības — kamēr ASV uzņēmumu akciju vērtība kritās, citos reģionos tika novērots kāpums.