Kad sintētiskais intelekts sāks valdīt pār naudu

Pasaules akciju tirgiem šā gada sākums padevies varens. ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība pieaugusi par 6%. Eiropas akciju cena, ja vērtē vecā kontinenta lielo publiski kotēto Stoxx 600 akciju indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu akciju izmaiņu, palielinājusies vēl vairāk – par 7%.

Par sevi pēdējos mēnešos atgādinājis vēsturiskā izpratnē jau leģendārais vērtības uzglabāšanas aktīvs – zelts. Tā cena janvārī pārrausās pāri 1900 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Tas nozīmē, ka zeltam aiz kalniem vairs nav ļoti apaļā 2000 ASV dolāru atzīme par Trojas unci. Virs šīs atzīmes zelta cena paviesojās jau Covid-19 pandēmijas apstākļos. Tiesa gan, zeltam virs tās noturēties tā arī neizdevās. Tagad daudz kas liecina par to, ka šajā ziņā būs jauns šāds mēģinājums šo atzīmi iekarot.

Līdz ar neseno gadu miju finanšu un ieguldījumu pasaulē tika fiksēta zīmīga jubileja. Proti, apritēja apaļi 30 gadi kopš pirmo reizi plašākā apgrozībā tika palaisti biržā tirgotie fondi (Exchange Traded Funds jeb ETF), kas lielā mērā nu mainījuši ieguldīšanu kā tādu. Pirmais šāds ETF nu zināms kā SPDR S&P 500 ETF Trust, kas arī šobrīd ir pats lielākais šāds produkts pasaulē. Šī fonda aktīvi ir aptuveni 370 mljrd. ASV dolāru apmērā, un dienā tiek tirgotas aptuveni 80 milj. tā akcijas.

“Festivāls” – šis vārds jau pats par sevi skan tā vienkārši, brīvi un draudzīgi. Tieši tāda ir arī Investoru festivālu ideja – satikties ne pārāk formālā gaisotnē, lai klātienē parunātu ar domubiedriem un rastu jaunas idejas turpmākiem ieguldījumiem.

Finansējums ir viens no nozīmīgiem biznesa instrumentiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un veiksmīgi attīstītu uzņēmumu. Lieliski, ja uzņēmums nepieciešamo kapitālu var nodrošināt uz vēsturiskās peļņas vai apgrozāmo līdzekļu pamata, tomēr ātrakai izaugsmei bieži kompānijai var būt nepieciešams piesaistīt ārēju kapitalu. Pastāv divi pamata veidi, kā biznesam saņemt naudu– aizņemties vai palielināt pašu kapitālu un pārdot uzņēmuma daļas investoram. Kā viens finansējuma veids atšķiras no otra un kādos gadījumos labāk izmantojams?

Šodienas augstās EURIBOR likmes nozīmē to, ka uzņēmumi, kas emitē obligācijas, saviem investoriem piedāvā salīdzinoši augstas likmes. Storent gadījumā tie ir 10% gadā. Papildus tam uzņēmumiem jārēķinās ar stingriem kapitāla tirgus ierobežojumiem un standartiem, mārketinga un komunikācijas izmaksām. Kādēļ šādos apstākļos uzņēmējiem publiskais tirgus joprojām ir pievilcīgs?