Lindas jautājums: Kā maksāt nodokļus, ja ir ieguldījumu konts?

Vēl no padomju laikiem daudziem no mums ir nosēdusies pārliecība, ka spekulēt ir darīt kaut ko sliktu, bet ko nozīmē spekulēšana finanšu tirgos? Kāpēc spekulēt ir slikti, ja tas nozīmē vien ātru peļņas gūšanu, pareizi izmantojot situāciju?

Šķiet, tieši šis patiesībā bija viens no maniem pirmajiem jautājumiem, kas radās, uzsākot investīciju gaitas. Kāpēc darījumus ar akcijām nevar veikt vakaros vai naktīs? Ja viss notiek elektroniski, kāpēc tomēr ir nepieciešams noteikts darbalaiks?

Beidzamajā laikā investīciju vidē daudz dzirdams un lasāms par zeltu, tāpēc aizdomājos, kā tad praksē notiek zelta iegāde. Visticamāk, nav tā, ka ieejam veikalā un mums tiek iesvērts vajadzīgais zelta daudzums. Bet kā tad ir?

“Festivāls” – šis vārds jau pats par sevi skan tā vienkārši, brīvi un draudzīgi. Tieši tāda ir arī Investoru festivālu ideja – satikties ne pārāk formālā gaisotnē, lai klātienē parunātu ar domubiedriem un rastu jaunas idejas turpmākiem ieguldījumiem.

Finansējums ir viens no nozīmīgiem biznesa instrumentiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un veiksmīgi attīstītu uzņēmumu. Lieliski, ja uzņēmums nepieciešamo kapitālu var nodrošināt uz vēsturiskās peļņas vai apgrozāmo līdzekļu pamata, tomēr ātrakai izaugsmei bieži kompānijai var būt nepieciešams piesaistīt ārēju kapitalu. Pastāv divi pamata veidi, kā biznesam saņemt naudu– aizņemties vai palielināt pašu kapitālu un pārdot uzņēmuma daļas investoram. Kā viens finansējuma veids atšķiras no otra un kādos gadījumos labāk izmantojams?

Šodienas augstās EURIBOR likmes nozīmē to, ka uzņēmumi, kas emitē obligācijas, saviem investoriem piedāvā salīdzinoši augstas likmes. Storent gadījumā tie ir 10% gadā. Papildus tam uzņēmumiem jārēķinās ar stingriem kapitāla tirgus ierobežojumiem un standartiem, mārketinga un komunikācijas izmaksām. Kādēļ šādos apstākļos uzņēmējiem publiskais tirgus joprojām ir pievilcīgs?