Jauni banku bankrota noteikumi, aizsargājot nodokļu maksātājus un noguldītājus

To mērķis ir līdz minimumam samazināt bankrotu ietekmi uz ekonomiku un aizsargāt noguldītājus. Jaunie noteikumi paplašina to banku loku, uz kurām attiecas ES tiesību akti par banku maksātnespēju, labāk aizsargājot nodokļu maksātāju naudu. Tie arī pilnvaro iestādes efektīvāk pārvaldīt iespējamus banku bankrotus un saskaņo noguldītāju aizsardzību visā ES.

Maksātnespējas vai noregulējuma procedūrās visaugstākā prioritāte atmaksas hierarhijā tiek piešķirta noguldījumu garantiju sistēmai (NGS) – nozares finansētai sistēmai, kas aizsargā noguldījumus līdz 100 000 eiro un pēc tam atgūst šos līdzekļus kā privileģēts kreditors. Privātie noguldītāji un mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi veido otro līmeni, bet tiem seko mazās publiskās iestādes, piemēram, pašvaldības un reģionālās pašvaldības, ja vien tie nav profesionāli investori.

Papildus standarta ES garantijai 100 000 eiro apmērā uz vienu noguldītāju katrā bankā tiks aizsargāti arī daži noguldījumi, kas saistīti ar darījumiem ar nekustamo īpašumu. Atkarībā no apstākļiem tie svārstīsies no 500 000 līdz 2 500 000 eiro.

Noregulējuma sistēma, ko valdības un regulatori izmanto, lai droši pārstrukturētu vai likvidētu grūtībās nonākušas bankas, vienlaikus aizsargājot noguldītājus un finanšu stabilitāti, attieksies arī uz mazām un vidējām bankām, ja tiks uzskatīts, ka tas ir sabiedrības interesēs.

Lai piekļūtu ārējiem līdzekļiem, bankrotējošas bankas ieguldītājiem un kreditoriem vispirms ir jāabsorbē zaudējumi, kas ir vismaz 8 % no bankas kopējām saistībām un pašu kapitāla (TLOF). Tā dēvētais “starpības mazināšanas” mehānisms ļauj NGS fondiem palīdzēt izpildīt šo 8 % minimālo zaudējumu sadales prasību, ja noguldījumu finansētai bankai nav pietiekamas zaudējumu absorbcijas spējas.

Deputāti uzstāja, ka šā mehānisma izmantošanas nosacījumi ir jāvienkāršo, lai saglabātu to kā dzīvotspējīgu iespēju mazākām bankām. Dalībvalstis var arī atļaut NGS līdzekļus izmantot preventīviem vai alternatīviem pasākumiem – vai nu lai novērstu bankas maksātnespēju, vai lai nodrošinātu, ka noguldītāji var piekļūt saviem līdzekļiem maksātnespējas gadījumā.

Par Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu atbildīgais ziņotājs Luģeks Nīdermajers (EPP, Čehija) sacīja: “Šī direktīva ir ļoti sarežģīta gan ekonomiskā, gan politiskā ziņā. Tomēr tā padarīs ES krīžu pārvarēšanas sistēmu spēcīgāku un saskaņotāku. Jaunie noteikumi paplašina noregulējuma sistēmu, jo īpaši attiecībā uz mazām un vidējām bankām, uzlabo paredzamību un saskaņo instrumentu izmantošanu visā Savienībā. Tā uzlabo iedzīvotāju, MVU un pašvaldību aizsardzības pasākumus, precizējot, kā pret to līdzekļiem izturēsies bankas bankrota gadījumā.

Viens no galvenajiem mērķiem bija samazināt paļaušanos uz nodokļu maksātāju naudu, veicinot uz tirgu balstītus risinājumus un privātā finansējuma mehānismus. Šis kompromiss tika panākts garās un sarežģītās sarunās.

Irēne Tinalji (S&D, Itālija), par VNMR atbildīgā ziņotāja, sacīja: “Banku krīžu pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas sistēmas reforma iezīmē izšķirošu uzlabojumu, padarot noregulējumu uzticamāku un pieejamāku mazām un vidējām bankām, vienlaikus saglabājot sistēmu ar zaudējumu absorbcijas spēju kā pirmo aizsardzības līniju.

Tajā pašā laikā vienošanās stiprina nozares finansēto instrumentu efektīvu izmantošanu skaidrā un stabilā sistēmā. Tā arī aizsargā Eiropas līmeņa pārvaldības integritāti un neatkarību, nodrošinot konsekvenci, juridisko noteiktību un lielāku saskaņotību visā banku savienībā. Tas ir nepārprotams solis uz priekšu finanšu stabilitātes un integrācijas stiprināšanā, vienlaikus uzsverot, ka ir jāturpina virzība uz pilnvērtīgu Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (ENAS), lai pabeigtu banku savienības izveidi.”

Kira Marija Pētera-Hansena (Zaļie/EFA, Dānija), par NGSD atbildīgā ziņotāja, sacīja: “Mūsdienu nestabilajā ģeopolitiskajā un ekonomiskajā vidē svarīgāk nekā jebkad agrāk ir nodrošināt stabilu un noturīgu tiesisko regulējumu, kas ļauj bankām turpināt finansēt reālo ekonomiku. Krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas (CMDI) pārskata un jo īpaši Noguldījumu garantiju sistēmu direktīvas pieņemšana ir svarīgs pirmais solis šajā virzienā un ceļā uz banku savienības izveides pabeigšanu. Šīs pārskatīšanas galvenie mērķi ir sasniegti. Noregulējuma darbības joma ir paplašināta, vienlaikus joprojām nodrošinot pietiekamus aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka noguldījumu garantiju sistēmas joprojām ir pietiekami finansētas. Vienlaikus esam saskaņojuši noguldījumu garantiju sistēmu instrumentu kopumu, virzoties uz integrētāku Eiropas banku nozari.”