Prioritāšu saraksta augšgalā – lielākas investīcijas un mazāks slogs

Investīciju un eksporta jomā 2026. gadā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai ir izvirzīts uzdevums valsts ekonomikā panākt 1.2 mljrd. EUR lielas investīcijas un eksportu palielināt par 300 milj. EUR. Lielākie eksporta pasākumi, kas tiks organizēti sadarbībā ar LIAA, ietvers ārvalstu vizītes un tirdzniecības misijas ar uzņēmējiem - uz Ukrainu, Vāciju, Zviedriju un ASV.

Cieša sadarbība turpināsies Baltijas valstu starpā; Valsts prezidenta vizītes ietvaros plānots apmeklēt arī Poliju.

Savukārt ALTUM sadarbībā ar pensiju plānu pārvaldītājiem plāno izveidot pašu kapitāla fondu 100 milj. EUR apmērā. Tāpat tiek plānots izveidot jaunu atbalsta instrumentu energoefektivitātei un uzņēmumu mēroga paplašināšanai. 2026.gadā ALTUM plāno atbalstu 454 milj. EUR apmērā finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, u.c.), sasniedzot 1.4 mljrd. EUR ietekmi uz tautsaimniecību.

Īpaša uzmanība tiks pievērsta lielākajiem attīstības projektiem un darījumiem, piemēram, tādiem aizsardzības industrijas projektiem kā artilērijas rūpnīcas izveide (200 milj. EUR investīcijas un 3 mljrd. EUR eksporta ietekme 10 gados.). Starp nozīmīgākajiem 2026. gadā plānotajiem darījumiem izceļams darījums ar Telia Company AB par SIA Latvijas mobilais telefons un SIA TET izpirkšanu, piesaistot jaunu stratēģisko investoru.

Raugoties ES fondu atbalsta virzienā 2028.-2034.gadam, 2026.gadā notiks Latvijas attīstības virzienu definēšana – EM svarīgākais mērķis ir panākt, lai Latvijas ekonomika līdz 2034. gadam sasniegtu 95% no ES vidējā iekšzemes kopprodukta. Lai to īstenotu, lielai daļai no ieguldījumiem ir jābūt produktivitātes celšanā. Jaunajam ES fondu plānošanas periodam tiks sagatavoti priekšlikumi nacionālajai industriālajai politikai, cilvēkkapitāla attīstībai un ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstībai.

Ar mērķi mazināt administratīvo slogu EM turpinās darbu pie ES fondu administrēšanas vienkāršošanas, iestāžu un funkciju optimizācijas, tostarp mazo kapitālsabiedrību apvienošanas.

Administratīvais slogs tiks mazināts arī mazumtirdzniecības nozarē. Centrālajā statistikas pārvaldē tiks turpināta reforma, kuras galvenais mērķis būs veicināt digitalizāciju un samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem.

Lai padarītu efektīvāku ministrijas un padotības iestāžu ikdienas darbu, plānots centralizēt informācijas tehnoloģiju funkcijas, tai skaitā kiberdrošības pasākumus, un ieviest mākslīgā intelekta risinājumus. Būtiska prioritāte ir biroju telpu optimizācija, pārvietojot Ekonomikas ministriju un tās iestādes uz valsts biroju ēku Talejas ielā 1.

Īpaša uzmanība tiks pievērsta patērētāju tiesību aizsardzībai, nodrošinot ikdienas pārtikas preču pieejamību un stiprinot pircēju aizsardzību digitālajā vidē.

Civilās aizsardzības jomā paredzēts turpināt valsts naftas produktu drošības rezervju iegādi valsts īpašumā, vienlaikus samazinot drošības rezervju uzturēšanas maksu komersantiem, kā arī izveidot pirmās nepieciešamības preču rezervju reģionālo noliktavu sistēmu.