Izklāsta prioritātes ES konkurētspējas veicināšanai

2026. gada Eiropas pusgada pavasara paketē tiks sniegti politikas ieteikumi, lai risinātu galvenās konkrētām valstīm raksturīgās problēmas, kas konstatētas ziņojumos par valstīm, pamatojoties uz visaptverošu 2025. gada konkrētām valstīm adresēto ieteikumu kopumu.

Šīs paketes pamatā ir 2025. gada rudens ekonomikas prognoze, kas liecina, ka ES ekonomika joprojām ir noturīga ar mērenu izaugsmi, ko galvenokārt veicina stabils iekšzemes pieprasījums un investīcijas, stabils darba tirgus un inflācijas mazināšana. Tajā pašā laikā ES saskaras ar vairākām stratēģiskām vājajām vietām un turpina saskarties ar strukturālām problēmām, tostarp zemu ražīgumu, demogrāfisko spiedienu un pieaugošu pieprasījumu pēc publiskajām finansēm, kas saistītas ar aizsardzību un pāreju uz dekarbonizētu un digitālu ekonomiku. Tāpēc konkurētspējas stiprināšana un stabilu publisko finanšu uzturēšana būs būtiska, lai atraisītu Eiropas izaugsmes potenciālu un saglabātu stabilitāti.

Eiropas pusgads ir pastiprināts ar jaunu ES27 ieteikumu par cilvēkkapitālu, ņemot vērā steidzamo nepieciešamību palielināt ražīgumu, stiprināt talantus un attīstīt nākotnes prasībām atbilstošu darba tirgu.

Šajā pusgada paketē Komisija ir novērtējusi visu dalībvalstu atbilstību ES fiskālajai sistēmai un sniegusi norādījumus, lai nodrošinātu, ka to fiskālā politika 2026. gadā ir saskaņota ar attiecīgajiem Padomes ieteikumiem: vai nu tiem, kas apstiprina dalībvalstu vidēja termiņa plānus, vai — attiecībā uz dalībvalstīm, kurām piemērota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra (EDP), — ieteikumiem, kuru mērķis ir izbeigt EDP.

Komisijas novērtējumā galvenā uzmanība ir pievērsta neto izdevumu pieaugumam, kas ir vienotais darbības rādītājs reformētajā ekonomikas pārvaldības sistēmā. Attiecībā uz 16 dalībvalstīm, kurām Padome ir aktivizējusi valsts izņēmuma klauzulu, novērtējumā ir ņemta vērā elastība attiecībā uz aizsardzības izdevumu palielināšanu.

Konkrētāk, Komisija pieņēma atzinumus par 2026. gada budžeta plāna projektiem (BPP) 17 eurozonas dalībvalstīs:

• 12 BPP ir novērtēti kā atbilstīgi, un tāpēc dalībvalstis tiek aicinātas 2026. gadā turpināt īstenot fiskālo politiku, kā plānots: Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Portugāle, Slovākija, Somija, Vācija.

• 3 BPP ir novērtēti kā tādi, kuros ir neatbilstības risks, un tāpēc dalībvalstis tiek aicinātas savas valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka fiskālā politika 2026. gadā atbilstu Padomes ieteikumam: Horvātija, Lietuva un Slovēnija.

• 2 BPP ir novērtēti kā tādi, kuros ir būtiskas neatbilstības risks, un tāpēc dalībvalstis tiek aicinātas valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka fiskālā politika 2026. gadā atbilstu Padomes ieteikumam: Malta un Nīderlande.

ES ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis sacīja: “Eiropas Komisija ir novērtējusi Latvijas 2026. gada budžeta plānu kā atbilstošu Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas noteikumiem. Tas ir pozitīvs signāls investoriem – neskatoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju un nepieciešamību strauji palielināt aizsardzības izdevumus, Latvija joprojām īsteno pārdomātu budžeta politiku. Turpmāk Latvijai īpaša uzmanība jāpievērš ekonomikas izaugsmi un inovācijas veicinošām reformām, kas palīdzēs kāpināt budžeta ienākumus, lai finansētu investīcijas drošībā un citās prioritārās jomās.”