Centrālās bankas zaudējušas kontroli pār inflāciju
Centrālās bankas ir zaudējušas kontroli pār inflāciju, un mēs varam saskarties ar drūmu nākotni. Vai Federālās rezervju sistēmas (FRS) mēģinājums stimulēt ekonomiku nogāja greizi?
Federālā rezervju sistēma pastiprina monetāro politiku, par ko liecina lēmums paaugstināt procentu likmes par 0.75%, lai cīnītos pret inflāciju. Tiks samazinātas arī obligāciju akcijas, un izskanējis brīdinājums, ka procentu likmes turpinās pieaugt.
Dow Jones Industrial Average vakardienu noslēdza zem 30 tūkst., kas ir noticis pirmo reizi kopš 2021. gada janvāra un apstiprina faktu, ka nestabilitātes turpina tricināt tirgus, vēsta The Wall Street Journal.
Eiropas Centrālā banka (ECB), kas ir lēnāk reaģējošā no pasaules lielākajām centrālajām bankām, tiecas uz monetārās politikas normalizāciju, taču finanšu tirgi jau gaida, kad varēs darboties ar 50 bāzes punktu soļiem, kas mazinās inflāciju.
Federālā rezervju sistēma (FRS) vakar paziņoja, ka paaugstinās galveno procentu likmi par 0.75 procentpunktiem, kas ir lielākais pieaugums beidzamo 28 gadu laikā. Tas apliecina, ka šogad turpināsies agresīva monetārā politika, vēsta Bloomberg.
Investīciju pasaulē bieži dzirdētais teiciens — “neliec visas olas vienā grozā” — trāpīgi raksturo vienu no ieguldīšanas pamatprincipiem: nepieciešamību diversificēt ieguldījumus. Tā nav tikai teorija — diversifikācija gadu gaitā ir pierādījusi sevi kā efektīvu rīcību praksē. Tā var palīdzēt pasargāt kapitālu finanšu tirgu svārstību laikā un vienlaikus piedāvā iespēju optimizēt peļņu ilgtermiņā. Viens no nesenākajiem piemēriem tam ir pēdējo mēnešu tirgus svārstības — kamēr ASV uzņēmumu akciju vērtība kritās, citos reģionos tika novērots kāpums.