- OMX Baltic0,04%314,68
- OMX Riga0,16%950,24
- OMX Tallinn0,11%2 147,24
- OMX Vilnius−0,08%1 506,11
- S&P 500−0,02%7 675,7
- DOW 30−0,21%53 463,88
- Nasdaq −0,08%26 130,2
- FTSE 100−0,07%10 878,12
- Nikkei 225−0,15%66 164,19
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,86
- GBP/EUR0,00%1,17
- EUR/RUB0,00%98,37
- OMX Baltic0,04%314,68
- OMX Riga0,16%950,24
- OMX Tallinn0,11%2 147,24
- OMX Vilnius−0,08%1 506,11
- S&P 500−0,02%7 675,7
- DOW 30−0,21%53 463,88
- Nasdaq −0,08%26 130,2
- FTSE 100−0,07%10 878,12
- Nikkei 225−0,15%66 164,19
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,86
- GBP/EUR0,00%1,17
- EUR/RUB0,00%98,37
Ņujorkas Federālo Rezervju bankas vadītājs Džons Viljamss piektdien izteicās, ka 0.5% likmes kāpums, ja tas palīdzētu mazināt inflāciju, būtu solis, ko Federālajai Rezervju Sistēmai (FRS) būtu jāsper, raksta Financial Times. Šie komentāri pastiprina iepriekšējos komentārus no FRS vadītāja Džeroma Pauela, ka FRS būs apņēmīgāk jāpadara ciešāka monetārā politika.
ASV 10 gadīgo valsts parādzīmju ienesīgums pieauga par 0.14 procent punktiem līdz 2.5% līmenim, kurš ir augstākais kopš 2019.gada maija. ASV valsts parādzīmju sniegumam šis ir sliktākais mēnesis kopš Donalda Trampa ievēlēšanas par prezidentu 2016.gadā.
ASV akciju indeksos bija jaukti rezultāti. Uz tehnoloģijām orientētais NASDAQ Composite, kurš teorijā ir visjutīgākais pret procentu likmju izmaiņām, piektdien nokritās par 0.47%. Tikmēr S&P 500 indekss pieauga par 0.21% un Dow Jones Industrials pakāpās par 0.26%.
Starp ASV sektoriem atkal izcēlās enerģijas sektors, kurš piektdien pieauga par 2.19%, tam sekoja sabiedrisko pakalpojumu sektors ar 1.45% kāpumu un finanšu sektors ar 1.28% kāpumu. Tikmēr Tehnoloģiju sektors nokritās par 0.06% un plaša patēriņa sektors par 0.17%.
Arī starp Eiropas akciju indeksos nebija vērojama viennozīmīga tendence. Šveices SMI indekss nokritās par 0.15% un Francijas CAC par 0.03%. Savukārt Amsterdamas biržas indekss pakāpās par 0.42% un Vācijas DAX par 0.22%.
Savu akciju atpirkšanas rekordi
ASV kompānijas steidzas atpirkt savas akcijas rekordlielos apmēros. Šogad saskaņā ar Goldman Sachs datiem akciju atpirkšanas programmas ir apstiprinātas 319 miljardu ASV dolāru apmērā, vēsta Financial Times. Pagājušajā gadā šajā pašā laika periodā bija 267 miljardi ASV dolāru.
Uzņēmumu vadības komandas savu akciju atpirkšanu izmanto, lai palielinātu pieprasījumu pēc akcijām, kā arī palielinātu peļņu uz vienu akciju, samazināt brīvā apgrozībā esošo akciju skaitu.
Ja skatāmies uz vidējo akciju plašajā Russell 3000 indeksā, tad tā kopš gada sākuma ir zaudējusi 30% no savas vērtības. Tas ļauj uzņēmumiem pamatot akciju atpirkšanu ar to, ka akcijas neesot pietiekami augstu novērtētas.
Saistītie raksti
Aizvien vairāk finanšu pasaules komentāros un viedokļos ir jūtamas polāri pretējās pozīcijas. Vieni saka, ka zemākie punkti ir aiz muguras un turpmāk virzāmies tik uz priekšu. Otri saka, ka šis ir tikai beigu sākums.
Vakar turpinājās naftas cenu pieaugums, kas lika atkal saasināja bažas par inflāciju, un tas viss rezultējās akciju indeksu kritumā.
Neskatoties uz Federālo Rezervju Sistēmas vadītāja Džeroma Pauela pirmdienas izteikumiem par apņēmīgāku likmju celšanu tuvākajā laikā, akcijas turpināja kāpt augstāk.
Lai investētu nekustamajā īpašumā, nav obligāti jāpērk dzīvoklis pašam. Izmantojot “Hepsor“ obligācijas, investori var ieguldīt līdzekļus attīstības projektos Igaunijā un Latvijā un gūt peļņu 9,5% gada procentu apmērā.
Pašlaik aktuāls
Visvairāk lasīts
Jaunākās ziņas
Pievienoties jaunumu vēstules saņēmējiem
Paraksties jaunumu vēstules saņemšanai un ik dienu saņemt svarīgākās ziņas savā e-pastā.
Atpakaļ uz Investoru Kluba sākumlapu
