Pensija nav tikai par pensionāriem

Katru rudeni sabiedrības uzmanības centrā nonāk pensiju indeksācija – pensiju pieaugums, kas palīdz senioriem saglabāt pirktspēju laikā, kad aug cenas. Taču šodien strādājošajiem daudz būtiskāka ir pensiju 1. līmeņa kapitāla aktualizācija, kas ietekmē mūsu nākotnes pensijas apmēru. Tās rezultātā katru gadu tiek palielināts aprēķinātais pensiju kapitāls, ņemot vērā algu un darba tirgus attīstību. Vienkāršoti sakot, šodienas ekonomikas izaugsme kļūst par daļu no mūsu nākotnes pensijas.

Tas ir labs atgādinājums par kādu vienkāršu patiesību – pensija nesākas dienā, kad sasniedzam pensionēšanās vecumu. Tā veidojas visa darba mūža garumā.

Tas nozīmē, ka arī pensiju 1. līmeņa kapitāla aktualizācijas temps nākotnē, visticamāk, būs mērenāks, un varētu sasniegt aptuveni 2,5–3,5% gadā.

Pašlaik lielāko daļu šī brīža pensiju veido pensiju 1. līmenis. To papildina arī pēdējo gadu straujais pensiju 1. līmeņa kapitāla aktualizācijas temps. Tas var radīt priekšstatu, ka ar 1. līmenī nākotnē būs pietiekami. Taču demogrāfiskās tendences jau nākamo 10–15 gadu laikā var būtiski mainīt šo situāciju. Prognozes liecina, ka pensiju 1. līmenis nākotnē varētu nodrošināt tikai 25–30% no pirms pensijas saņemtajiem ienākumiem, salīdzinot ar aptuveni 50% šobrīd.

Tāpēc arvien svarīgāka kļūst pensiju 2. un 3. līmeņa izmantošana. Kopā ar 1. līmeni tie nākotnē varētu nodrošināt 60–70% no ienākumiem pirms pensijas.

Atšķiras arī tas, kā veidojas uzkrājums katrā no pensiju līmeņiem. Pensiju 1. līmeņa kapitālu galvenokārt ietekmē demogrāfija, algu līmenis valstī, nodarbinātība un sociālās iemaksas. Savukārt 2. un 3. līmeņa uzkrājums tiek ieguldīts finanšu tirgos, un tā vērtību ietekmē šo tirgu attīstība.

Pēdējo gadu rezultāti parāda, ka finanšu tirgi sniedz būtisku ieguldījumu pensijas uzkrājuma veidošanā.

No 2023. līdz 2025. gadam vidējā inflācija Latvijā bija 4,6% gadā. Gan pensiju 2., gan 3. līmeņa augsta un zema riska plānu vidējais ienesīgums šajā periodā pārsniedza inflāciju. Tas nenozīmē, ka šāds rezultāts atkārtosies arī nākotnē, taču apliecina, ka uzkrājuma rezultātu ilgtermiņā būtiski ietekmē arī finanšu tirgu sniegums.

Atšķirībā no demogrāfiskajām tendencēm finanšu tirgu nākotnes rezultātus prognozēt ir grūtāk. Ekspertu vērtējumā ilgtermiņa ienesīgums varētu sasniegt ap 5–7% gadā, kamēr inflācija tiek prognozēta 2–3% apmērā. Tāpēc, veidojot pensijas uzkrājumu, ir būtiski izvēlēties savam vecumam atbilstošu pensiju plānu.

Diskusijās par pensijām vajadzētu vairāk runāt ne tikai par pašām pensijām, bet arī par faktoriem, kas tās veido. Produktivitāte, investīcijas, inovācijas un darbspēka pieejamība nav tikai uzņēmēju vai ekonomistu jautājumi. Tie ir arī nākotnes pensionāru jautājumi. Tāpat svarīga ir ēnu ekonomikas mazināšana – katrs nenomaksātais sociālais nodoklis ietekmē ne tikai konkrēto cilvēku, bet arī pensiju sistēmas kopējo finansējumu.

Pensiju 1. līmeņa kapitāla aktualizācija nav tikai skaitlis, kas tiek pārrēķināts reizi gadā. Tā ir daļa no mehānisma, kas šodien strādājošo darba un sociālo iemaksu vērtību pārvērš nākotnes pensijā. Jo labāk izpratīsim, kas šo kapitālu ietekmē, jo apzinātāk varēsim veidot savu nākotnes pensiju, izmantojot arī 2. un 3. līmeņa sniegtās iespējas.