Raitis Logins, starptautiskas finanšu un audita kompānijas “Grant Thornton Baltic” vadošais partneris
Starptautiskas finanšu un audita kompānijas “Grant Thornton Baltic” vadošais partneris Raitis Logins norāda, ka airBaltic 257 miljonu eiro finansējums ar 25% aizdevuma likmi ir mēģinājums par ļoti dārgu naudu nopirkt laiku, bet tas nav glābšanas plāns – tieši pretēji šāds finansējums vēl vairāk palielina kompānijas finanšu riskus.
“ 25% likme pati par sevi ir ļoti skarbs signāls finanšu pasaulei par riska līmeni, ko finansētāji saskata uzņēmumā. Iespējams, šī bija vienīgā opcija izdzīvot, nopērkot par dārgu cenu laiku, tomēr tas vēl vairāk attālina kompāniju no darījuma ar investora, uz kuru mēs joprojām ceram. Būtībā “airBaltic” pērk laiku, maksājot aptuveni 64 miljonus eiro gadā, ja tiek izmantots viss 257 miljonu eiro finansējums. Tas ir vairāk nekā 5,3 miljoni eiro mēnesī jeb aptuveni 176 tūkstoši eiro dienā tikai procentos. katrs mēnesis, ko uzņēmums pavada investora meklējumos, maksā miljonus. Tas nozīmē, ka “airBaltic” vairs nevar atļauties vienkārši gaidīt labāku tirgus situāciju vai cerēt uz investora parādīšanos. Investors ir jāatrod līdz brīdim, kad šis dārgais finansējums kļūst par vēl dārgāku problēmu,” norāda Raitis Logins, starptautiskas finanšu un audita kompānijas “Grant Thornton Baltic” vadošais partneris Latvijā.
Logins norāda uz iespējamiem trīs scenārijiem. Ja līdz 2027. gada 26. februārim airBaltic nebūs izdevies piesaistīt stratēģisko investoru vai panākt būtisku finanšu situācijas uzlabojumu, viens no iespējamajiem scenārijiem būs kārtējais īstermiņa aizdevums iepriekšējo saistību segšanai. Taču 25% gada procentu likme jau šobrīd ir negatīvs signāls finanšu tirgum. Ja uzņēmuma finanšu rādītāji nemainīsies, nākamā aizdevuma nosacījumi var būt vēl smagāki, ievelkot airBaltic arvien dziļāk parādu un procentu maksājumu jūgā. Šādā situācijā jauns aizdevums problēmu neatrisinātu, bet atkal tikai nopirktu uzņēmumam papildu laiku.
Raksts turpinās pēc reklāmas
Otrs scenārijs ir jauna valsts naudas injekcija, par ko politiski jau būs jālemj jaunajai valdībai. Tomēr katrs nākamais ieguldījums kļūst arvien grūtāk pamatojams, ja nav skaidri redzams ceļš uz pelnītspēju un finansiālu patstāvību. Valstij šādā gadījumā būtu jāizvēlas starp politiski sāpīgu atteikšanos no papildu atbalsta un vēl vienu finansiāli ļoti dārgu mēģinājumu uzturēt uzņēmumu virs ūdens.
Trešais un skarbākais scenārijs maksātnespēja. Bez savlaicīga un ticama risinājuma jautājums vairs nebūs par airBaltic attīstību, bet gan par to, vai un kādā apjomā uzņēmums vispār spēs turpināt pastāvēt.
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!
Saistītie raksti
Lai investētu nekustamajā īpašumā, nav obligāti jāpērk dzīvoklis pašam. Izmantojot “Hepsor“ obligācijas, investori var ieguldīt līdzekļus attīstības projektos Igaunijā un Latvijā un gūt peļņu 9,5% gada procentu apmērā.