- OMX Baltic0,22%313,81
- OMX Riga0,41%962,78
- OMX Tallinn0,09%2 145,97
- OMX Vilnius0,43%1 501,94
- S&P 5000,46%7 666,6
- DOW 300,56%53 061,95
- Nasdaq 0,45%26 217,83
- FTSE 1000,18%10 775,96
- Nikkei 225−0,17%64 214,48
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,86
- GBP/EUR0,00%1,16
- EUR/RUB0,00%100,82
- OMX Baltic0,22%313,81
- OMX Riga0,41%962,78
- OMX Tallinn0,09%2 145,97
- OMX Vilnius0,43%1 501,94
- S&P 5000,46%7 666,6
- DOW 300,56%53 061,95
- Nasdaq 0,45%26 217,83
- FTSE 1000,18%10 775,96
- Nikkei 225−0,17%64 214,48
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,86
- GBP/EUR0,00%1,16
- EUR/RUB0,00%100,82
Eiropas Centrālā banka (ECB) 10. septembrī, visticamāk, otro reizi kopš konflikta sākuma Irānā paaugstinās bāzes procentu likmes par 25 bāzes punktiem līdz 2,5 %. Lai gan inflāciju eirozonā pašlaik galvenokārt veicina enerģijas cenu kāpums, nevis plašāks cenu spiediens ekonomikā, kopējās inflācijas pieaugums ECB var būt pietiekams arguments vēl vienam procentu likmju paaugstinājumam.
Tirgus dalībnieki pašlaik par šādu lēmumu gandrīz nešaubās. Viņu vērtējumā varbūtība, ka ECB septembrī paaugstinās procentu likmes, sasniedz 99 %.
“Neraugoties uz to, ka inflācijas kāpumu eirozonā pašlaik galvenokārt veicina enerģijas cenas, ECB būs grūti ignorēt faktu, ka kopējais inflācijas līmenis atkal pieaug un būtiski pārsniedz 2 % mērķi. Pēc pandēmijas perioda centrālās bankas ir kļuvušas daudz jutīgākas pret inflācijas riskiem, tāpēc, visticamāk, ECB izvēlēsies rīkoties preventīvi, pat ja procentu likmju paaugstināšana pati par sevi neatrisinās enerģijas cenu problēmu,” saka Rūta Ežerskienė.
Augustā gada inflācija eirozonā pieauga līdz 3,3 %, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2023. gada septembra. Tomēr detalizētāki dati liecina, ka lielākais cenu pieauguma spiediens joprojām ir saistīts ar enerģētikas sektoru.
Atkal saasinoties konfliktam Irānā, enerģijas cenu inflācija eirozonā pieauga līdz 14 %, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2023. gada sākuma. To galvenokārt veicināja naftas un dabasgāzes cenu kāpums Eiropā.
Tomēr apsteidzošie rādītāji liecina, ka tuvākajā laikā iespējams inflācijas kāpums pakalpojumu sektorā, kam ECB pievērš īpašu uzmanību. “Indeed” dati liecina, ka darba samaksas pieauguma temps jūlijā sasniedza 3 %, kas bija straujākais kāpums pusotra gada laikā. ECB šādu algu pieaugumu var interpretēt kā signālu, ka enerģijas cenu inflācija caur augstāku darba samaksu sāk pārnesties arī uz pakalpojumu sektoru. Proti, eirozonas ekonomikai nostiprinoties un cenām augot, uzņēmumu darbinieki izdara arvien lielāku spiedienu uz darba devējiem palielināt algas, un darba devēji to arī dara. Šāda algu dinamika var kļūt par papildu signālu ECB, ka pienācis laiks vēlreiz paaugstināt procentu likmes.
Tikmēr citi ECB lēmumiem īpaši nozīmīgi inflācijas rādītāji saglabājas samērā stabili. Pakalpojumu cenu inflācija augustā samazinājās līdz 3 %, sasniedzot zemāko līmeni četru mēnešu laikā, savukārt pamatinflācija, kas neietver enerģijas un pārtikas cenas, bija 2,4 % un būtībā saglabājās tādā pašā līmenī kā pirms konflikta sākuma Irānā.
Ko likmju kāpums nozīmētu Latvijas kredītņēmēju maciņiem?
Saskaņā ar bankas Citadele datiem vidējā mājokļa kredīta summa Latvijā ir aptuveni 96,7 tūkstoši eiro.
Pie 2 % “Euribor” likmes un bankas pievienotās likmes 1,5 % apmērā šāda kredīta ikmēneša maksājums būtu aptuveni 484 eiro. Savukārt, “Euribor” likmei sasniedzot 2,5 %, maksājums pieaugtu līdz aptuveni 510 eiro.
Tas nozīmē, ka “Euribor” kāpums par 25 bāzes punktiem vidējo mājokļa kredīta maksājumu Latvijā palielinātu par aptuveni 13 eiro mēnesī. Savukārt, ja likme pieaugtu kopumā par 50 bāzes punktiem – no 2 % līdz 2,5 %, ikmēneša maksājums būtu par aptuveni 26 eiro lielāks.
Pašlaik aktuāls
Bankas Citadele vērtējumā, ņemot vērā darba samaksas un ekonomikas izaugsmi, šādam kredītmaksājumu pieaugumam lielākajai daļai mājsaimniecību nevajadzētu radīt būtisku finansiālu slogu.
Eirozonas ekonomika saglabā izaugsmes tempu
“ECB lēmumos svarīga ir ne tikai inflācija, bet arī ekonomikas spēja izturēt stingrāku monetāro politiku. Lai gan eirozonas ekonomikas izaugsme joprojām ir mērena, pēdējos mēnešos redzam arvien vairāk atveseļošanās pazīmju gan Vācijā, gan citās Eiropas Savienības valstīs. Tas ļauj ECB vairāk uzmanības veltīt inflācijas ierobežošanai, nebaidoties, ka vēl viens procentu likmju paaugstinājums būtiski palēninās ekonomisko aktivitāti,” skaidro Rūta Ežerskienė.
Eirozonas ekonomika līdz šim ir izrādījusies noturīgāka pret enerģijas cenu šoku nekā 2022.–2023. gada enerģētikas krīzes laikā. Viens no iemesliem varētu būt aizsardzības izdevumu pieaugums, kas arvien vairāk stimulē ekonomisko aktivitāti un daļēji kompensē augstāku enerģijas cenu negatīvo ietekmi.
Decembra lēmums vēl nav skaidrs
Bankas Citadele vērtējumā septembra lēmums paaugstināt procentu likmes līdz 2,5 % šķiet gandrīz neizbēgams. Tomēr par ECB turpmākajiem soļiem skaidrības pagaidām ir mazāk.
Tirgus pašlaik vērtē, ka vēl viena procentu likmju paaugstinājuma iespējamība pēc septembra sanāksmes ir tikai 19 %, savukārt attiecībā uz decembra sanāksmi tirgus novērtētā varbūtība, ka ECB likmes paaugstinās vēlreiz, sasniedz 56 %.
“Pagaidām ir pāragri spriest par decembri. Tomēr procentu likmju paaugstināšana virs 2,5 % būtu ievērojami sarežģītāks lēmums, jo ECB būtu jāvērtē ne tikai inflācijas riski, bet arī augstāku procentu likmju iespējamā negatīvā ietekme uz ekonomikas izaugsmi,” saka Rūta Ežerskienė.
Saistītie raksti
Lai investētu nekustamajā īpašumā, nav obligāti jāpērk dzīvoklis pašam. Izmantojot “Hepsor“ obligācijas, investori var ieguldīt līdzekļus attīstības projektos Igaunijā un Latvijā un gūt peļņu 9,5% gada procentu apmērā.
Visvairāk lasīts
Jaunākās ziņas
Pievienoties jaunumu vēstules saņēmējiem
Paraksties jaunumu vēstules saņemšanai un ik dienu saņemt svarīgākās ziņas savā e-pastā.
Atpakaļ uz Investoru Kluba sākumlapu
